Piedošana..
1. apr 2010. 03:33
Daži uzskata, ka piedot, tas ir izdarīt pāridarītājam pakalpojumu... Tas tā nebūt naw. Wislielāko pakalpojumu mēs izdaram paši sew. Piedodot no wisas sirds, mēs atbrīwojamies no negatīwas programmas, kas grauj mūsu garīgo un fizisko weselību, kā arī enerģētiski piesaista šim cilwēkam un wiņa nodarījumam....
Piedosim, un nebūsim paši sew ienaidnieki....
Atslegas vārdi: dzīve38617
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
1. apr 2010. 20:03Bet cik grūti dažkārt piedot......
miillSniegpulksteniite (. 1. apr 2010. 18:57savaa zinnaa taa nav piedossana, bet tik realitaates piennemssana kaa pats par sevi saprotams...tas cilveekss, kas uzvedas ne pa praatam savaadaak vienkaarssi neprot...un kurss tur dusmu ar neprot nedusmoties, kaut apzinas, ka nevajag...
Dzēsts profils
1. apr 2010. 11:10Ja patiesi mīli, tad piedosi. Tava jūtu pasaule ir tik stipra,cik viegli tu spēj piedot citiem to ,ko viņi darījuši,lai tevi sāpinātu.
Dilaila L. 1. apr 2010. 10:17Bet dažreiz tas tomēr nebūt nav tik viegli, jo bieži vien mēs jau sakām, ka esam piedevuši, bet tajā pašā laikā melojam paši sev, jo kādā sirds stūrītī tomēr sēž tas nepiedošanas tārps.
Lasīju viena psihologa domas, ka ja tā piedošana tomēr nenāk tik viegli tad vajagot tam cilvēkam kurš ir nodarījis pāri atriebties (protams tikai domās) un tad tā piedošana esot viegla un tiekot piedots par 100 %
Ewa S. 1. apr 2010. 09:29zelta vārdi..jo naids musos.grauž mus pašus..un paši zaudē sirdsmieru..naktsmieru un tt..novēlu visiem iemācīties piedot....
Inese M. 1. apr 2010. 08:13Piekrītu...tāpēc jau mēdz teikt-Piedod,ja vari,ja nē,pats vainīgs...
incis m. 1. apr 2010. 03:39lai svētīta ir piedošana , kas mieru un laimi nes