Manas ilgas tā kā baltas dūjas
Plašos laukos, zilās tālēs trauc
Un ar viegliem spārnu galiem, maigiem
Manā elpā tavu elpu jauš.

Iznāc, mīļā, šovakar man pretī
Te, uz mūsu sapņu krustcelēm!
Es tev visas zvaigznes nonesīšu
Šovakar no debess augstumiem.

Maija nakts ir pilna mīlas glāstu,
Viss šai naktī pieder tikai tev,
Un pa kluso, mazo meža taku
Aiziesim mēs tikai divi vien.

Un, kad siltie vēji mūs vēl glāstīs,
Kad būs laime - nogurusi sirds,
Tad par mūsu mīlu vēlreiz stāstīs
Noslēpums, ko glabā mana sirds.