Sēras kā swētība...
4. apr 2010. 02:06
Es redzēju sēras dzeram no bēdu kausa un iesaucos: "Tās garšo saldi, vai nav tiesa?" " Tu esi mani pieķēris", sēras atbildēja, "un esi izpostījis manu veikalu. Kā lai tagad pārdodu bēdas, ja tu zini, ka tās nes svētību?"
Džalalaletdīns Rūmī(1207-1273)
Dzīwes neweiksmes mūs apwelta ar enerģiju, kas ļauj pacelties mūsu dwēselei augstāka līmenī. Izkopiet sewī spēju godīgi paust zaudējuma jūtas, neuzskatot, ka jums ir jābūt bēdu pārpilnam....Izpaudiet sawas zaudējuma jūtas, bet atcerieties, ka sēras nes arī swētību. Taču zinot, ka wisi lejupkritieni un zaudējumi ir swētīgi, jūs pamazām saldināsiet bēdas un gūsiet spēku pacelties augstāk wisās sawas dzīwes sfērās.....
Atslegas vārdi: dzīve38593
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
4. apr 2010. 15:16Mr.Armands-atkal "dziļais" jautājums! Sērojam tad,ja kāds aizgājis mūžībā! Un vienmēr Tādos brīžos domājam par augstākām lietām....Ja pieņem,ka ir energoinformatīvais lauks,tad šadas domas to lādē pozitīvi,tādejādi varam teikt,ka sēras nes svētību!
incis m. 4. apr 2010. 03:55kas sāpju kausu pilnu rokās ņēmis un dzēris sausu , tas sāpes jutis aizejot līdz sirdij un kaula smadzenēm...
to smeldzi,ko ik malks ir dedzis nedzēsīs ūdens ar savu veldzi...
Churchiks K. 4. apr 2010. 03:45odza bodzha.......jeb....lai ieguutu seeras taas ir jaakalkulee ar ceriibaam....