Katra taču atrodas savā,sava attīstības ceļa, punktā.

Nē notiek,tu vienkārši tiem netici!

Cilvēki,jau dažādi-savā vēlmē attīstīt sevi.Cits apstājas pusceļā,cits regresē,cits vēlas izzināt pasauli.....Parasti tie pēdējie ir devuši cilvēcei atklājumus,kas veicinājuši progresu...Var jau viņus saukt arī par: nepareizajiem,dīvaiņiem,zinātniekiem,meklētājiem.......
P.S.Visbiežāk noliedz to,no kā baidās....

Kas cenšas tos ieraudzīt, tos sauc par nepareizajiem

Man liekas, sapratu tīri labi, ko Armands domāja.
Un- nenoliedzu neko, arī to ne, ko neizprotu, vai arī- neesmu centusies izprast.
Tikai, man liekas, dažkārt apzināti negribās tā racionālā skaidrojuma, nu gribās, saproti, Armand- gribās tās brīnuma sajūtas!! Kaut pa retam.

Nemaz tik daudz tādu cilvēku nav gan, šeit tik nevajag jaukt to, ko domāja Armands un ko komentā pateica Inga Tas, ko uzrakstīja Inga, protams ir un būs BRĪNUMS. Tas ir prieks, emocijas, un tas ir labi un jauki.

Es paskatīšos vienkāršāk uz to visu.
Biju uz tā mola šodien, pieturējos pie koka, tā tur, ar asumiem augšā.
Mājās.. atradu bildīti pavasarī, kaut kur apr.beigās, pirms diviem gadiem.
Turos- pie tā paša koka.(toreiz tikai aizgāju pa akmeņiem līdz galam, šodien- nē)
Iedomājies- cik vēju nav pūtuši riņķī un apkārt, koks sen iztrunējis, bet- TURĀS JOPROJĀM!! Un- zinot šo vietu sen, cik pavieglu piknikotāju (tā smukāk tos nosaucot) te nav ālējušies savu reizi!!
Man- tas koks ir dabas brīnums.Maziņš, bet- IR.

Lai nu izpaliek Lielais Visums, prieks par šo- Mazo:))

kāpēc negribi redzēt brīnumus...... pirmajos saules staros plaukstošs zieds arī ir brīnums