Manis nav.
Aizgājusi.
Aizgājusi savā sapņu valstībā,
kur netrūkst
nedz gaismas, nedz siltuma.
Kur cilvēku ļaunums par sīkumu top,
kur nevar mani
nedz notvert, nedz važās kalt.
Pasaulē, kurā nav nekā pasaulīga -
ne grēka, ne naida,
ne iekāres, ne varmācības.
Ir tikai Mīlestība...
Visaptveroša, visur esoša...
Tajā izkūstu, izplūstu...
šajā Visumā...
mūžam mainīgā un nemainīgā...
mūžīga tiekšanās pēc pilnības...
Es esmu kā gaiss viegli virmojošs...
Es esmu kā gaisma nomierinoša...
Es esmu kā skaņa - maiga, glāstoša...
Manis nav
un esmu visur
un viss ir mani...
(1994)