Viņi satikās debesīs......

Viņš gribēja strauji aizlidot garām,
Viņa to apturēja,
Uz mirkli gaisīgos eņģeļa spārnus
Aizņemoties no vēja.

Lidoja viņi starp apiņiem rūgtiem
Gleznojot pavasari,
Noglāstot nakti ar garajām skropstām,
Šūpojās priežu zari.

Kad zibeņu šautras ar mīlestību
Tumšās debesis krāsos,
Krītošās lāsēs tie izlīs pār zvaigznēm
Pusnakts dzirkstošos glāstos...

Nodzisīs sapnis un aizlidos smaidi
Rotāties citās sejās,
Rīts atausīs klusi ar mirdzošu rasu
Baltajās orhidejās...

Kad tumša ir nakts un miglainās pļavās
Mēness kā kumeļš ganās,
Ziedošā liepā deg vālodzes dziesma-
Cik skumja šī satikšanās...

Agnese Līcīte