Dzive jau neapstajas
Tapat ka senak viss savu gaitu iet
tik sirds smeldz sapigak
un asaras aciis rieš...

Nekas tacu dzive nestav uz vietas
it viss uz prieksu iet
kaut liekas grimsti tu bedre un izciet mokas
bet vienmer ir kads,
kas palidzigu roku Tev sniegs

Nu neiet Tev tagad, bet ritu Tev ies
no mokam caur sapem uz gaisaku tali
caur sapniem
uz zemi, kur sirdi muziga milestiba mit!

- Līga-