Uz trotuāra guļ viens neatbildēts jautājums.
Vai tā ir kaprīze, bet varbūt Parīze to zin?
Kam man šie dārgumi, kam labās kurpes, uzvalki,
Ja tos velk liekuļi, kas tirgo miesu, dvēseli.

Iemīlies, vien nebaidies,
Šis vīns neskādēs
Imīlies, viss notiksies,
Viss Tev piederēs.

Kā pelēks trotuārs gar acīm avīžraksti skrien.
Sirds jau nav buduārs, kur katra ielas meiča lien.
Viens muld pa radio un sola laimi ne par ko,
Bet tā nav atbilde uz jautājumu mūžīgo.

Iemīlies, vien nebaidies,
Šis vīns neskādēs
Imīlies, viss notiksies,
Viss Tev piederēs.
Iemīlies, vien nebaidies,
Šis vīns neskādēs
Imīlies, viss notiksies,
Viss Tev piederēs.