Lūgšana..
8. apr 2010. 03:25
Lūgšana kā līdzeklis, kas ļauj sasniegt personisku labumu, satur apziņas un dabas pretstatu. Ja cilwēks ir wiens ar Dievu, wiņa lūgšana izpužas ik wienā wiņa domā un rīcībā.....
Atslegas vārdi: dzīve38617
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
9. apr 2010. 06:51... nav jau jaabuut dzili ticiigam, lai vareetu Dievam luugties. Un eticiigais var luugties daudz kvelaak, par vienu otru, kurs dara to aiz pieraduma...
Marks A. 9. apr 2010. 00:17Īsti ticīgi cilveki, kuri iet uz baznīcu un lūdz Dievu, parastu lūdz par citiem- saviem tuvajiem cilvēkiem, vai tiem, kuriem nopietnas nelaimes notikušas. Sev varam lūgt tikai palīdzību izkopt savas labās īpaības, spēku pārvarēt grūtības, bet ne materiālus labumus.
Dzēsts profils
8. apr 2010. 12:18aleksandr!? cilvēks kurš uzrunā, lūdz Dievu, acīmredzot viņam tic,tas nozīmē, ka Dievs arī atbild...kāda tev vel šizofrēnija?!
Atbilde no Dieva nav balss no debesīm,,,bet gan sajūta sirdī,risinājums galvā,spēks un apmņēmība rokās un Dievs nepiepilda tavas vēlēšanās, lūgumus kā džins no lampas, vienā rokas vēzienā,,,bet gan tad kad esi nopelnijis un tad kad Dievs to uzskatīs par vajadzīgu!
Dzēsts profils
8. apr 2010. 10:27Ja cilvēks uzrunā Dievu - tā ir lūgšana, bet, ja Dievs cilvēkam atbild - tā esot šizofrēnija.
Dzēsts profils
8. apr 2010. 08:14lūgšana ir saruna ar savu iekšējo ES...ar savu virsapziņu...sava veida pierunāšana uzticēties visam,kas notiek ar cilvēku...
incis m. 8. apr 2010. 06:58katram no mums dots savs dievs...jo katram ir sava neatkārtojama dzīves uztvere un vērtēšana un tas cik stipri mēs ticam vai pielūdzam , ļauj mums uzskatīt sevi par ticīgu vai ateistu,.......... bet ik viens kādreiz ir pietvēris sevi domājam par ko neierastu un meklējot savu ideālu, kam ticēt...
Viviana V. 8. apr 2010. 03:45
Labāk mīli un lūdz... Dubultprieks... :DD