...........diez kas tur ir salasāms?

35 līdz 40 gadus vecā sieviete strādājusi veikalā, apkalpojusi klientus un par grūtniecību nevienam neko nav stāstījusi. Kad vēders kļuvis uzkrītošs, sieviete teikusi, ka pieņēmusies svarā un turpinājusi noliegt grūtniecību. Un tad pēkšņi dienas laikā vēders pazudis. Kad darbā viņai jautāts par bērnu, sieviete sadusmojusies un atbildējusi, ka nekāda bērna nav bijis.
„Iespējams, neviens neko tā arī neuzzinātu, ja viņai nerastos pēcdzemdību komplikācijas,” saka Bērziņa. Policijai par savām aizdomām paziņojuši kolēģi. Tiesībsargi no komentāriem pagaidām atturas, uzsverot, ka līdz izmeklēšanas beigām vajadzētu izvairīties no pārsteidzīgiem secinājumiem.
„NRA” interneta mājas lapā pie publikācijas par šo tēmu komentētāji minējuši, ka sievietei tas nav pirmais bērns. Pirms dažiem gadiem viņas dzīvoklī aiz skapja atrasts jau miris bērns. Lieta noklususi, jo ticis uzskatīts, ka tas bijis nelaimes gadījums.
Kāds komentētājs sīki apraksta nesen notikušo: bērns esot piedzimis dzīvs, māte neesot nosējusi nabassaiti, noraudzījusies kā bērns noasiņo, tad līķi plastikāta maisiņā ielikusi saldētavā.

Drīz pēc tam devusies uz darbu. Kolēģi sākumā domājuši, ka sieviete vienkārši negrib stāstīt, ka ir stāvoklī un pateiks to pēdējā brīdī pirms iešanas dekrēta atvaļinājumā. Sākumā tincinājuši, bet tad, jūtot, ka sievietei nepatīk, beiguši viņu iztaujāt. Šķitis, ka viņa ir kādā piektajā, sestajā mēnesī, bet izrādījies, ka bērnam jau jānāk pasaulē. Komentētāji raksta, ka sievietei ir šizofrēnija. Bērziņa apstiprināja, ka Limbažos baumo par to, ka šis nav pirmais sievietes nobendētais bērns, bet komentēt šo faktu atteicās, sakot, ka tam neesot pierādījumu.
„Pēc profesijas esmu mediķe, tāpēc labi zinu, ka par cilvēka psihisko veselību ziņas izpaust nedrīkst. Pat ja viņa būtu slima, es to nedrīkstētu izpaust,” saka Bērziņa. Sociālā dienesta redzeslokā sieviete nebija nonākusi. Pirms dažiem gadiem prasījusi pabalstu, ko arī saņēmusi. „Tas, ka sieviete slēpj grūtniecību, nav nemaz tik unikāls gadījums. Savā darba praksē esmu ar tādiem saskārusies,” saka Bērziņa. „Sievietes lēmumu un uzvedību varēja ietekmēt daudzi faktori, mēs nezinām, kas noticis, tāpēc viennozīmīgus secinājumus izteikt pāragri. Jāņem vērā, ka varēja būt pēcdzemdību depresija un tā var sākties momentā pēc dzemdībām.”

Limbažos pērn pavasarī kāda cita sieviete mājās iemetusi mirušu bērnu miskastē.

Kā viņas spēj sadzīvot ar to ikdienā?