Ja mēs spētu kaut iztēlē nostāties tādā vietā, no kuras varētu pārredzēt visu cilvēces ewolūcijas norisi, tad mēs ieraudzītu izplatījumā paceļamies augstu kalnu, ko apvij taciņa, kura kā spirāle wijas līdz pašai wirsotnei. Tur slejas balta marmora Svētnīca. Ta spoži staro uz gaišilā ētera fona. Šī Svētnīca ir ceļamērķis, un tie,kuri tajā jau iegājuši, ir sawu kalnā kāpienu pabeuguši. Tie paliek tur tikai tāpēc, lai palīdzetu tiem, kas vēl ir ceļā. Tie ir mūsu sargenģeļi un garīgie pavadoņi.
Miljoniem gadu paiet ceļā, un simtiem dzīvju izdzīvo ceļinieks, līdz nonak līdz svetnīcai.
Iemācieties ieraudzīt sawu galamērķi, paceliet acis augšup! Redzot merķi, jūs vairs nekad nebūsiet tas, kas bijāt agrāk, jūs skatīsit sawu ceļu citām acīm.....