Pavasars smadzeņu puslodēs abās,
Nevar vairs atšķirt kreiso no labās!
Nevaru domāt-varu secināt,
Smadzeņu šķidrumu jāsāk tecināt.
Spiež tas stipri uz smadzeņu kaudzi,
Mani sapratīs bērzi daudzi.
Ja kas par daudz,-senči mācīja,
Līdz bērzam-urbums,man-trepanācija. Saulīte debesīs dzied –
Zeltainu balsi
Pār pasauli lej,
Pārlūko,
Izgaismo,
Mudina augt.
Atsaucas puķes
Un atbalso mežs,
Ūdeņi vizuļo,
Upītes skrej,
Sudraba mugurām zivtiņas zvīļo
Un zem saulītes siltmīļā vaiga
Dzīvība dejā
griežas un dzīvo.