Dzīve ikvienam no mums uztic atrašanos savā vietā un laikā. Tā nekad nesaka: "piedod, bet vairāk Tev netiks uzticēts un nepienākas". Tikai ir svarīgi, lai mēs mācītos pēc savas gribas un iniciatīvas ko vairāk prast - paši sev, tad arī dzīve uztic pamazām vairāk. Cikliskums, mērķa izjūta jeb kārtība dzīvei ir vajadzīga, taču ir tikpat svarīgi, lai šī vajadzība nepārvērstos par pienākumu (aklu vēlmi - tā un ne citādi). Tikai tā mēs varam atrasties darbībā ar visu būtību.
Cilvēks, kurš sev uzticas (sirdsgudrais) sajūt laimi un kustas lēnām tās virzienā. Pašpārliecinātais (prāta vadītais) uzstāda sev galīgo mērķi domādams, ka tas sniegs pilnīgo laimi, pieķeras tam, pārdzīvo katru neplānoto novirzīšanos un reizēm upurē tam savu dzīvi...tādēļ gandrīz vienmēr seko vilšanās, jo gūtais nav nesis gaidīto...
Uzticies sev, bet nekad nepaļaujies uz sevi un apstākļiem 100%...viss ir mainīgs. Tad Tev nebūs "jāēd" savi vārdi vai jānožēlo rīcība. Tieši uzticēšanās sev nevis pašpārliecinātība ļauj palikt tam kas Tu esi, saglabāt pašcieņu un neļaus arī dot solījumus, kuru realizācija galarezultātā nebūs tik atkarīga no Tevis...
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Šai rakstā saskatāms , ka dabas dotā vienkāršība--dzīves skaistumu mēģināts pārvērsts dziļā un sarežģītā psiholoģijā, filozofijā, kura ne visiem ir izprotama. No lietotās leksikas (sirdsgudrais, vīrieši parasti tā nerunā) vien jau var nojaust, ka raksta autors ir sieviete. Apzināti nelietoju jēdzienu izteiktas domas, jo domāšanā izpaužas vajadzībastiešajā vai pārnestajā nozīmē. Šīs pēc būtības nav raksta autores savu domu—savu vajadzību izpaudums tiešajā nozīmē, bet gan tikai tikai raksts savu smadzeņu darbības demonstrēšanai, vienā no sievietes septiņu prātu līmeniem, un muļķiem priekš s lasīšanas.
Nav arī nekāda definējuma terminiem, kkas ir kurā gadijumā laime, kas ir prāts kā viņš veidojas un kas viņu iespaido ?
Vai tiešām vēl kāds domā šī dzive irdota,lai izklaidētos nevis mācītos? :))
Piekrītu - citiem vārdiem - galvenais ir ceļš nevis mērķis, un tas ko mēs sev uzaudzēsim šajā ceļā..
Katram ir jāapzinās, ka viņa pienākums ir labot savu, nevis citu cilvēku dzīvi.
Pēteris Donovs
ļoti precīzi pateikts