Vai latvieši apzinās, ka mūsu skaits turpina mazināties? Pēc I Latvijas brīv-valsts zaudējuma mūsu tautu ar varu un viltu spieda pakļauties sveštautu gribai. Latviešiem pienāktos sastādīt nebeidzami garu apsūdzības rakstu par savas tautas ciešanām, par nemitīgām vajāšanām. Šodien latvietis dzīvo jaunizveidotā (nevis atjaunotā) valstī. Ir būtiski, cik latvietis šeit jūtas brīvs un nodrošināts? Ja atšķir fizisko no garīgās vergošanas, ir skaidrs viens: savas verga lomas neapzināšanās apdraud tautas pastāvēšanu. Sveštautu varām labprātīgs un apzinīgs vergotājs ir nelietis! Centieni pakļaut latviešus nav beigušies. «Pareiza» latvju bļaura smadzeņu skalošana turpinās. Ir pārbaudīta patiesība, ka godīgu cilvēku krāpt padodas vieglāk. Tādā nolūkā pie masu informācijas un propogandas ruporiem izmanījušies ieņemt vietas «pareizie» skolotāji. Par spīti visam daļā latviešu spītīgā nepadevība nav zudusi.
       Ak, šī grāmata «Baigais gads»! Līdz šim mums neatlaidīgi stāstīts un iestāstīts, ka lielākos tautas ciešanu upurus nesusi izredzētā tauta! Bet grāmata rāda, ka latvju vajāšanā un mocīšanā lielā mērā piedalījušies žīdu tautības cilvēki. Šā fakta atklāšana ir antisemītisms! Taču pat žīdu tautības ek. zin. kand. Naums Lifšics apstiprina patiesību, ka pirms II Pasaules kara Latvijā no piektās kolonnas 45 –50 procentu bija žīdi. Bet 1940.g. 17.jūnijā NKVD operatīvo darbinieku vairākums bija žīdi! Katru dienu cilvēki tika arestēti, noslaktēti vai izsūtīti uz Sibīriju. (no publikācijas NRA 22.01.99.)
       Šāda dokumentāli pierādītu faktu noliegšana liecina par aizliegumu rādīt pasaulei, ka arī žīdu tautai neliešu nav trūcis, gluži tāpat kā tie ir sastopami lielākā vai mazākā daudzumā jebkurā tautā. «Skolotājs» Kārlis Streips TV 10. 02. 99. raidījumā (atkārtojums),runājot par «Baigo gadu» saka: grāmatā gan esot atspoguļota patiesība, tikai tekstā, kur ir par žīdu līdzdalību, derētu aizstāt ar «krievi un komunisti»(!). Lūk, kā! – jebkuru citu tautību pārstāvju nežēlības ļauts uzrādīt, tikai ne žīdu!? Kā jums šķiet, kas gan diriģē noteikumus? Domājams, ka K. Streips un līdzīgie zina. Bet atjautīgais latvietis to sapratīs.
       Patiesību par latviešu leģionāriem II Pasaules karā neesot vēlams skaidrot pasaules sabiedrībai, jo tur jau sen viss salikts noteiktos plauktos! Ar kaunu un rūgtumu jāpieredz, kā valstiskās aprindas izvairās atzīt pelnītu mūsu varoņu pieminēšanu, cik centīgi mazina leģionāru nopelnus varonīgās cīņās ar dažādām II Pasaules karotāju pusēm. Viņi taču, netaupot savu dzīvību, aizstāvēja tēvu zemi, ierakstot vienu no varonīgākajām latviešu vēstures lappusēm! Tajā laikā latviešu likteņi bija ļoti atšķirīgi, un tā ir tautas traģēdija. Tauta, kas pārstāj pieminēt un cildināt savus varoņus, pakļauj sevi nolemtībai!
       Runājot arī par izsenis pazīstamo latviešu ugunskrusta un laimes zīmi, atkal jādomā par to, cik pamatīgi ir apstrādāti latviešu prāti. Kā esam baidīti, lai mēs kaunētos un baidītos no latviešu svētākās zīmes! Ja 2.Pasaules karā vācieši izmantoja simboliku, līdzīgu latviešu krustam, tādēļ vien taču latviešiem nav tiesību atteikties no savu tautisko rakstu zīmēm. Mani nepārsteigtu, ja parādītos «gudro» skolotāji un ieteiktu izņemt šo zīmi no Lielvārdes jostas rakstiem. Interesanta parādība: latvieši «kautrējas» no latviskā krusta,bet nevairās no piecstaru zvaigznes, kas ir sātana simbols, un tieši zem šīs sātana zīmes latviešus skārušas visnežēlīgākās ciešanas! Mūsu tautiskajos rakstos nekad nav bijis piecstaru figūras. Vai mums nepienākas visas tiesības atteikties no piecstūru zvaigznes un to aizliegt Latvijas valstī?
       Cik tad ilgi klanīsimies dažādu emisāru, komisāru un tamlīdzīgu pasaules «gudro» norādījumiem un ieteikumiem? Pēc kā ieteikuma ,piemēram, Latvijā pieņemts lēmums 4. jūlijā izkārt sēru karogu, pieminot lielos žīdu tautas upurus? Vai citām tautām nebija upuru? Vai nevajadzēja izkārt sēru karogus, pieminot arī citu tautu dzīvo zaudējumu? Sēru karogu izkāršanai 4. jūlijā varētu piekrist tikai tad, ja 25. martā un 14. jūnijā sēru karogus savukārt izkārtu žīdu zemē. Šāda verdziska iztapšana ir savas tautas pazemojums!
       Vēl kāda spilgta verdziskās iztapības izpausme. Kad Latvijā formēja vienotus bruņotos sauszemes spēkus, augstāko virsnieku vadība lauzīja galvas, kā izvairīties no nosaukuma – sauszemes spēki! Problēmu radot saīsinājums – SS. Iztapībā nonākam līdz absurdam. Jābrīnās, ka «gudrie» līdz šim briesmīgos burtus nav pamanījuši vārdā zemeSSardze, turklāt pašā vidū! Iztapoņas ar padevīgu kūkumu nekad nekur nav cienīti, un padevīga tauta pasaules acīs iegūst vienīgi nicinājumu un nožēlu. Pretējai pusei varoņi nepatīk, taču instinkts spiež varoņus cienīt!
       Turpinot apskatīt latviešu stāvokli tēvu zemē, rodas jautājums: kuru rokās ir Latvijas valsts ekonomiskās sviras? Vai atradīsies latvieši, kas tic, ka Latvijas saimniecību pārvalda latvieši? Kas sagaida latviešus? 2.Latvijas valsts sākumposmā mūsos bija cerība kļūt par noteicējiem un saimniekiem savā zemē. Toreiz centāmies izmantot likumīgo valsts pilsoņu tiesības, lai sasniegtu mērķi. Ar nožēlu jāatzīst, ka šo kārti ar viltīgiem manevriem izņēma no mūsu rokām: jaunās valsts pastāvēšanas laikā partiju sistēma nav pierādījusi spēju aizstāvēt latviešu nācijas likumīgās tiesības un intereses savā zemē. Bet Latvijas pilsoņu skaits turpina paplašināties… Tikai muļķim var nebūt skaidrs, kādas sekas nes zināmais process. Kas ir tie, kuri spēj saukt par normālu stāvokli, kad galvaspilsētā tikai trešā daļa iedzīvotāju ir latvieši ? Ja atrastos spēks, kas nokrāsotu visus nelatviešus Rīgā melnus, tad mēs šeit justos kā visīstākajā Āfrikas pilsētā! Līdzīgs stāvoklis ir daudzos Latvijas reģionos. Ar latviešu valodas apmācības programmām cittautiešiem grib pierādīt, ka tā tikšot aizsargāta latviešu tauta un valoda. Kārtējā aklība vai tīša miglas pūšana acīs: šis process paātrinās latviešu «izšķīšanu» sveštautu masā un identitātes un dzīves veida zaudēšanu. Palielināsies jaukto laulību skaits, bet dzīve liecina, kā to apstiprina kādā no «Lauku Avīzes» numuriem arī Latvijas žīdu rabīns Barkans, norādot, ka žīdu jauktās laulības nav laimīgas. Tātad – postošas nācijai! Tieši tikpat lielā mērā tas attiecas arī uz latviešu nāciju: apguvis latviešu valodu, nelatvietis taču nekļūs par latvieti!
       Ko latvietim darīt? Vai ir iespēja aizsargāt savu tautu? Es redzu vienu ceļu uz latviešu nācijas pašsaglabāšanos, un tas ir nacionālsociālisms! Tikai nacionālsociālisms spēs glābt latviešus no iznīcības. Ticu, ka latvieši spēs sevi nepakļaut iznīcībai. Saprotams, ka vairākumam nav skaidra nacionālsociālisma būtība. Nokļuvusi «vajadzīgajās» ausīs, ideja par nacionālsociālisma attīstības sākumu neapšaubāmi liks atskanēt skaļiem taurējieniem no zināmo «skolotāju» taurēm par to, ka Latviju apdraud nacionālsociālisms. Visā spēkā skandinās, kādas briesmas un šausmas sagaidāmas! Lūk, ko Lielvācija atnesa tautām! Jo tur pastāvēja nacionālsociālisms. Bļāvēji aizrautībā aizmirsīs pateikt, ka Vācijā pastāvēja fašisms, toties rūpīgi noslēps to, ka jebkurš sabiedrisks režīms var pieņemt agresīvu raksturu. Pasaules vēsture to daudzkārt pierādījusi. Smieklīgi runāt par to, ka tikko pusotra miljona latviešu grasās apdraudēt pasauli un šeit dzīvojošās tautas! Nacionālisms ir mazo tautu pašaizsardzības un pašsaglabāšanās līdzeklis.
       Latviešiem vienmēr un visur jāiegaumē, ka Latvija ir vienīgā vieta, kur tiem ir pirmtiesības uz maizi, darbu un pārvaldi!
       Izlasījuši šo rakstu, jautājiet sev, vai esat gatavs piekrist virzībai uz nacionālsociālismu? Bez tā latviešiem nav cerību ne uz pienācīgu labklājību, ne uz tautas saglabāšanos! Nacionālsociālisma sēkla jāiesēj, lai veselīgais stāds izlaistu spēcīgas saknes mūsu zemē. Pie nacionālsociālisma režīma būs grūti parazitēt uz tautas rēķina!
       Latvieti, ar sūkstīšanos neko sev neatgūsi! Katram jābūt gatavam ziedoties savas tautas tagadnes un nākotnes labā!

Laimonis Gedrovičs,
latvietis

Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/07_marts/default.htm