Dzīvo nevis tāpēc, lai izjustu emocijas, bet gan dzīvo un izjūt emocijas. /Brehts/

nevar ne aizmirst,ne atteikties no jūtām,tā ir daļa no manas dzīves,kad cilvēks dodas projām,tad viņa misija šajā ciklā izpildīta

par cilveeku  muus padara nevis emocijas,,bet tas,kas taas veero...:)...sevis apzinaassanaas....un kaut kadaa briidii jau buutu jaatskaarss,,ka viens tu ssai pasaulee atnaci,,viens esi, viens arii aiziesi,,,un visi citi ir tikai tavs atspulgs....kuru tu pats sev pasuuti atkariibaa no apzinas attistiibas liimenja....
mjaa ,,,varbuut izteicos neskaidri,,ta4u,,kam lemts sapratiis....

Jā nevar samierināties ar likteni,itsevišķi ja mīļoto cilvēku piemeklē smaga slimība un  viņš pamet šo pasauli.Ja tā ir bijusi liela mīlestība,tad jūtas paliek pret to cilvēku.

Dzīvojot mēs pieķeramies un iemīlam pat materiālas vērtības, kur nu vēl otru, sev tuvu un mīļu cilvēku, tad jau tā ir vienkārši darbošanās sabiedrisko attiecību līmeni, ķeksītis padarīto darbu sarakstā: satiku, iemīlēju, samīlēju, aizgāju, nākošā lūdzu!

lai cik skumji tas nebūtu,bet mūs piemeklēs vilšanās un arī šķiršanās,no mums mīļiem cilvēkiem,līdz tam brīdim,kamēr mēs spēsim veidot attiecības,kurās nebūs pieķeršanās...bet līdz tādām attiecībām ilgs ceļš ejams...caur skumjām,sāpēm,vilšnos...lidz sapratnei,ka patiesas,īstas jūtas ir brīvas no šīm emocijām...bet pašlaik mēm tikai mācāmies...mācāmies mīlēt bez pieķeršanās...un tas nebūt nav viegli ...

ta ir dzive,nevar but ka pasaka,mums ir katram savs liktens,gribas laij butu labak,bet sanak ka ir nolemts,laij ka to gribetu

bez jūtām un emocijām-kas tā par dzīvi! tieši šķiršanās parāda cik ļoti tuvs bija otrs cilvēks un ilgas un pēkšņa satikšanas ,nejauši sastapies acu skats tik spilgti paliek atmiņā....

Katra tikšanās ir pieredze...Ikvienas aizvērtas durvis ir ceļš uz citām atvērtām durvīm...Tā nu tas mūsu dzīvē ir iekārtots- satikšanās, šķiršanās, vilšanās...galvenais nepazaudēt pašam sevi, nepazaudēt cerību, ka kaut kur tur tālumā ir viņa- tā vienīgā, kura ir domāta tikai tev... Viss būs, lai veicas Tev!

Ir jāatsakās,jo ir vajadzīga dzīves telpa citām jūtām!T aču to izdarīt ir ,ai,cik grūti!