Sāpes,kas nepāries,
Likās tas viss pats aizies,
un tad pēkšņi skrienot atduros,kaut turos,
Es krītu
un saprotu,ka ar  spītu
sagaidīšu savādāk rītu.

domā man vieglāk?
Būt ,tēlot visu skaistāk?
neturu nekā un neko sevī iekšā,
zini,lai kas nāktu,kaut kas iet
viss vienmēr būs vienlīdzīgi,kaut gribēsi,
no citrona saldu sulu izspiest  spītīgi,
mēģināts un darīts,un labots ir cītīgi,
no tā nekas nesanāk,tik strīdi smieklīgi,
no malas
viss šis bez gala,
kā lai raksturo sevi,kā lai vēl pasaka,esmu,kāds esmu,tāds
palikšu vienu mēr,
tikmēr,kamēr ritēs vārdi pār mēru un es nenogriežu pirms mēru
necenšos  ūdeni ar acīm pārvērst par sēru,
viss,ko teikt visā'šajā,tur vietā
tajā ,kur esmu..viss ir pa īstam,gan ,ko mīlam,gan ko nīstam.
Dzīvo  ar mani vai bez manis ,vet izvēlies pat,kaut aiz dusmām plīsti

jo kad teicu es...viss bija kaķim zem astes,tas piegriež to,kas bij'
Diemžēl ir lietas,kuras laiks nenorij,
Tās rētas,kuras netiek sadziedētas,
Kuras acu priekšā,nepaslēpt aiz sētas,
Lietas,kas bijušas dārgas-tagad sirdij lētas
Un slikti man metas,
Ka šīs sajūtas pazīstamas ne-retas.

/Krauklis/