Spirgtais jūras vējš, kaijas,soļi smiltīs un sakārtotas domas tāpat kā viļņi-viens aiz otra.Vairāk jāļaujas dabas skaistumam un jāpaņem tās enerģija, jābauda mirkļa izjūtas.Dzīve tomēr ir skaista!

Liedags tomēr skaists...... lai vai kā...... ...

Viegli teikt - jāatbrīvojās no pagātnes nožēlas. Tas nav tik vienkārši kā noskalot pēdas smiltīs. Bet man pat liekas, ka neko nevajag nožēlot, jo atceroties pagātni, mēs cenšamies neatkārtoties.

pilniigi piekriitu...  

galerts vai kūka ar želeju, tas katram pašam jāizlemj..
bet atmiņas un skaisti vārdi paliek atmiņā uz mūžu :)

..Rozeckins uzraksta un izdzēšās...?1..

Rozeckina matei sausmigi nepatika,kad jauna atvase rotalajas ar kaki Jurmalas smiltis-vina instinktivi baidijas no kakiem.Vienigais Dzivnieks,kuru vina nevareja ciest.

nav jādomā par to,kas nav maināms,vai sāpina,labāk izmantot laiku garīgai augšanai,tas paceļ  domas virs materiālās pasaules

Jūra, smiltis, liedags....kaijas... bet varbūt nevajag aizmirst, labāk atmiņas nolikt tālākā dvēseles stūrītī? Mirklis...viņš bija...cerības, vilšanās,asaras arī bija...smagi...reizēm to dvēseles līdzsvaru gribas atgūt metoties ūdenī, tad tiešām prāts atbrīvosies no visa momentā...sākt no gala?...nav spēka...

Pazaudeta dela Rozeckina Milaka dziesma vienmer bijusi Matei!Tagad-kad vins ir Atgriezies,vai nevaretu atskanot Vina milako dziesmu Akordeona pavadijums?
Mama-Milaja mama!
Oh-kak ja ljublu!
Ta ir dziesma,kura vienmer sekojusi Vinam.

aizvāc tās cūkkājas (w) no sava teksta, tad mošk sākšu uztvert tavu vārsmojumu nopietni. citādi uzreizām par galertu jādomā.  

   laba  izdeja!

...nav viegli atbrīvoties no pagātnes...tāpat,kā to vilkt sev līdzi...un ir brīži,ka prāts to vien dara,kā analizē visu notikušo un notiekošo...varbū,lai gūtu pieredzi...un tad mierīgi,no tā visa šķirtos...uz visiem laikiem...kaut gan zemapziņa,jau neko nepazaudē un neaizmirst...varbūt noglabā tā patālāk,lai netraucētu dzīvot...