Musu darzu kooperativam blakus bija saimnieka zeme ar darziem,saimnieks visus padzina,dom'aja p'ardoos zemi,dab'us baigo naudu,to ko maksaja darza ipasnieki bija maz. P'ardot nesanaca,tagad nav nevienam. Neb'utu labak,ka cilveki butu stradajusi maksajusi,abiem butu labi,ta ir jo vairak ir jo vairak gribas,beigas ciks.
Cilvēki ir mantkārīgi,cer ka paņems līdzi kapā! Es dzīvoju tā,lai palicējiem nebūtu ko plēsties,būs mazāk naids....
vot mani arī šitās lietas uzjautrina..kur vēl varenāk par sevi pasmieties kā vājprātīgam mantas dēļ palikt.. nu nenosmieties!
Ir tāda cilvēku kategorija, kuriem vienmēr par maz.Mantkārība un matrausība ņēmusi virsroku pār dvēseliskām vērtībām.Viņi neapjauš, ka tas viss (manta) patiesībā nemaz tik daudz nav vajadzīga.Visvairāk būtu jāuztraucas par savstarpējo attiecību,jūtu, labestības un mīlestības nosargāšanu.
Nu bet protams, ka stulbums, bet taa tas iekaartots pasaulee/
'Mani vienmēr uzjautrinājuši mantrausīgi cilvēki. Kur vēl baisāku, bet ar''i skaistāku skatu, kā bērēs cilvēks sajūk prātā no domām vien, ka kādam radam varētu tikt kāds nieciņš no aizgājējas mantām.... Un tādos gadījumos var smieties, jo cilvēks nav ne kroplis, ne slims, bet pats sevi izmuļķo....