Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām latvieši bija iegrimuši dažādu «sīknacionālu» partiju mudžeklī. – Pēc vēlēšanām daļēji kristalizējās, tomēr partijiskie saukļi tautu skalda un trūkst vienotības, nav, kas spētu pareizi izprast tautas tagadējās vajadzības.
       Vēlos pieminēt kaut Francijas nacionāli noskaņotos, kas gandrīz atmetuši savām izteiksmes formām «partijas» vārda pieskārienu.Tāpēc gribas sacīt, ka arī Latvijā turpmāk,nākotnei, izveidojams nosaukums, kas tautu vieno nacionālā garā un zem kura būtu vajadzība apvienoties visiem nacionāli noskaņotiem, kaut sīkdomāšanā katrs var darboties savu sākotnējo interešu virzienā.
       Kaut vai nosaukums «Latvijas Atjaunošanas Nacionālā Savienība», kas spilgti izteicās jau 1992. gadā attiecīgā sabiedrībā, kad tika organizētas Saeimas vēlēšanas. Vienalga, kaut cits nosaukums, tomēr ir jāuzvilnī labai gribai no visiem Latvijā esošiem nacionāliem grupējumiem– sanākt kopā uz vienotu konferenci visu grupējumu redzamākiem pārstāvjiem,lai izveidotu vienu nacionālu kodolu, kur vienotība balstītos uz tīri loģiskiem principiem, bez dažādo sīkgrupu iebildumiem.

       Tā ir pašreizējā prasība, bez kuras mēs neredzēsim latvju tautas Augšupceļu. Ja kāds grib būt patiešām redzīgs politiķis, tad tam ir šī nepieciešamība jāizprot. Automātiski no kādas savienības arī pacelsies personības, kas pareizi spēs izprast tautas intereses un arī tautu vienot.
       Vienotības gars ļaus nostāties bezbailīgi arī starptautiskajā virzienā un pazudīs pašreizējais naivitātes rēgs.
       Latvju tautai ir cēla pagātne un bruņnieciska stāja. Tas to vairākkārt izglāba kritiskos brīžos pagātnē, un tagad šai stājai ir pēdējais laiks no jauna parādīties. Aktivitātes iniciatīvai būtu jānāk no personām, kam patiešām ir liela griba redzēt latvju tautu vienotu skaistā nacionālismā.

J. Daizis,

Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/07_marts/lapa5.htm