Vakar man iznāca saruna meitu

un mani pārsteidza viņas domāšanas veids- nu principā, mani tas nepārsteigtu, ja vien viņai nebūtu...8 gadi

Ko es darīju 8 gados? skatījos multenes, gāju uz skolu, zīmēju, lasīju.
Par ko es domāju, kad man bija 8 gadi? Kaut ko par pirātiem, un piedzīvojumiem (grāmatu iespaidā), par konfektēm vecmāmiņas plauktā- par sunīšiem un kaķīšiem, zirgiem...
Par ko gribēju kļūt? Par kosmonautu! vai kaut ko tml...
nu visumā- kā normāls 8-gadīgs bērns es neko īsti nedomāju, ne par ko īsti neuztraucos, neko neplānoju... Tas viss bija kaut ko nereāls, utopiskus, visādā ziņā- kau kas TĀLU.

Mana meita grib būt modele. Un nevis šāda tāda bet Supermodele. Tas arī nebūtu nekas- jo avīzes ir pilnas ar modelēm, TV arī...un daudz meitenes grib par tādām kļūt... Bet viņa par to runā kaut kā...apzināti- nu nezinu- piemēram nevis lieto krēmus-lūpu krāsas, nagu lakas kā normālas meites un tad nemākulīgi uzķēpā, tipa baigi smuki- bet paziņo- nē, to es nevaru, tas sabojās man ādu!; viņai ir gaume; viņai ir piekrišana no 1-7 klases zēnu vidū, viņa ir pašpārliecināta, droša, normāli mācās, nava nekāds paraugbērns, bet ir ok.

Es viņas sapņus atbalstu, vienīgi saku, ka modeļu skolā pagaidām neies, jo tam vēl ir par agru (bet par cik sīkajai TĀLEJOŠI plāni- viņa par to neuztraucas)

Tad, viņa regulāri man stāsta, ar kādu mašīnu viņa brauks kad būs liela, kā ceļos, kad būs liela, un kādā mājā dzīvos- tas arī ir- ok, jo tas modeles fantāzijās iederās :D, īsumā, man viņa ir likusi saprast, ka nauda viņai būs un ļoti daudz, un ne jau no mums to gaida, bet pati nopelnīs!

Kas jau ir dīvaini, bet doma jau nav slikta!

Bet tagad tas, par ko uztraucos es.
Vakar viņa saka: ''zini ko es darīšu, ja mani nepieņems par modeli? Es iešu pa kaut ko strādāt. Vispirms mēģināšot par gidi, ja tur nepieņems pētīs Pandas Ķīnā un tt- respektīvi tālāk jau aiziet BĒRNA fantāzijas, kuru pēdējais- nu sliktākā gadījumā strādāšu McDonaldā''

Un es zināmā mērā esmu sajūsmā, ka bērnam ir funktieris, ka JA viņu nepieņems vienā vietā- varēs mēģināt citā, ka nebūs nekāds mūža gals, ja arī netiks par Modeli.

Es esmu sajūsmā, ka viņa negrib sēdēt senčiem uz kakla, un pati štuko ko darīs.

Un, arī par to, ka viņa negrib vienkārši neko nedarīt un aprecēties ar kādu princi baltā zirgā, bet pati grib kļūt par biznesa meiteni...

BET NE JAU 8 GADOS!!!

Kas tā par mežonīgu akselerāciju kad bērns 8 gados jau domā par nākotni un biznesu? No vienas puses kā jau teicu- esmu sajūsmā- no otras...

Kas notiek ar viņas bērnību?

sunītis-ir, kaķītis ir- mīkstās rotaļlietas, pasaciņas pirms gulētiešanas un tt- nu meitene nodrošināta un nu nebūtu viņai šobrīd jādomā par nākotni...