Pa seniem laikiem skatījos filmu pa TV  ( pirms vairākiem gadiem pa nakti kaut kur rādīja "Renegāts" - tā mani interesēja nosaukuma pēc), šitai nosaukums laikam "Pamestais", bet skatījos Toma Henka pēc. Nu tik īpaši man viņš nemaz nepatika, kā pirms gadiem padsmit.

   Tikai skatoties viss "sagriezās kājām otrādi". Par tiem, kas vairākus gadus pavada uz vientuļas, neapdzīvotas salas, uzņem mākslas filmu  Tie, kas jau gadus ir uz vientuļas salas dzīvē, nevienu neinteresē.

   Henka attēloto pie dzīvības ilgus gadus notur "mūža mīlestība".  Tās dēļ viņš atgiežas un atsāk dzīvi.

   Atsākt jau var, ja vajag vēl kādam, ne tik pašam.

   Tikai pamestais ir un paliek pamestais. "No iekšas" to neizdzīt