Es šorīt nočiepu mākonim
Vienu stūrīti rozā,
Tagad uz plaukstas tas apsēdies,
Pūkainos spārnus groza.

Tas zilām debesīm uzsmaida
Un dienu košāku krāso,
Kā purenes Gaujmalas krastos
Saulainos zeltsapņos lāso.

Atļaušu brīnumam aizlidot
Uz Tavu pelēko rītu,
Lai sārtrozā ilgu ziedus
Tavās cerībās vītu.

Lai pieskartos vēsām domām
Un sirdī atrastu mājas-
Tev es dāvāšu prieku,
Lai vienmēr labi Tev klājas!

/Agnese Līcīte/