pārdomas

10. mai 2010. 10:28

Nelūdz man pārstāt raudāt
Vai nejūti cik ļoti sāp?
Es nerodu vairs prieku lēkāt
Vai neredzi kā smaidot sāp?
Tev pastāv vienaldzība, nomāktība
Man - asaras, bet smieklu pilnas
Es negribu vairs mīlestību lūgt
Es tik gribu aizmirstībā pabūt
Izraudāties un vienam būt
Nerodu vairs mieru, vairs nelūdzos
Tik tumsā klusi slēpjoties raudu, aizmirstos
Nelūdz man pārstāt raudāt.

Atslegas vārdi: Attecības2

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (1)

Autorizācija

Ienākt