SAPNIS
Kā gribas, lai ilgojies beidzot Tu pats,
Lai burvīgs pret mani vēršas tavs skats,
Lai reizi pa reizei esi tu pats,
Un aizgriežas prom no mums sāpju rats….
Ar saplēstām stīgām vairs neskanēs dziesma,
Un apdzisīs pēdējā dvēseles liesma,
Caur skumjām uz laimi reiz atvērsies logs,
Un nebūšu Tev vairs kā nemitīgs slogs…
Diendienā vien dzīvoju savās domās,
Kaut viss reiz sadalās spēlmaņu lomās…
Bet sapņiem kad robežas izgaist bez pēdām,
Vien jāpaliek dzīvot ar savām bēdām…
Ar vēju prom aiznestas pēdējās lapas,
Un sirdī vairs neduras aizlauztas tapas…
Vairs negribu bārstīt es pārmetumus,
Un manīt tevī dusmu izvirdumus…
Vien klausīties izjūtu mistērijas,
Ne radīt draudīgas histērijas…
Atslegas vārdi: SAPNIS.1
Smuks dzejolītis!!
Autorei pa kaulam:))
Cik jauki ir sapņot par laimi,
Bet vēl labāk to gūt!
Tādēļ ar šodienu,lielu saimi-
Novēlu Tev,laimīgai būt!!!...
Kāda starpība kur salt-dzīvoklī vai klosteri?-visur vienādi auksts un drēgns.
Te nu Tev taisnība
Būs vien tai klosterī jāiet, tikai- ka tur nav šausmīgi auksts, tais mūros????
.......Nu tad jau Ingrīd,ir jādzēš ārā vai pus internets ar līdzīga satura bildītēm-Tev tā nešķiet?
moon martra.
Neesmu ne pareiza, ne ideāla.
Un- pārāk man tās lietiņas patīk, kur tu to figu rādi, lai dotos uz klosteri.
Tikai- šķebina, kad sieviete kļūst vulgāra (dzēs ar steigu, kā pirmīt)
Ingrīdai!!!-Cilvēks ,kurš sevi uzskata par pareizu un ideālu-nekad nebūs viens !!! -bet varbūt tādam ir vieta tikai un vienīgi ....klosterī?
Tos smukos atskaņojumus: pats- skats; logs- slogs; pēdām- bēdām....-pieļauju, Tu saproti, bet- ar tām izjūtu mistērijām- tur tiešām Tev jāseko histērijām, pēc visa spriežot.
<Kā gribas, lai ilgojies beidzot Tu pats,
Lai burvīgs pret mani vēršas tavs skats,>
Un domas kā aboli krīt - pac
Kad ķēvei kučieris esi tu pats