Tādas domas man radās, atskatoties uz divām nesen notikušām jaunatnes konferencēm.
       6.martā notika Patriotiskās jaunatnes kopas KLUBS 415 organizētā konference par latviešu jaunieša apziņu XXI gadsimta priekšvakarā. Vispirms radās šķēršļi telpu sakarā no radniecīgām jaunatnes organizācijām, kas gan, jāsaka, beigās laimīgi atrisinājās. Konferencē ieradās un reģistrējās pāri par 230 jauniešu, galvenokārt no Ziemeļ- un Austrumlatvijas skolām. Netrūka arī zinātkāru un vērīgu skolotāju kopā ar saviem audzēkņiem.
       Īss piemiņas brīdis Oskaram Kalpakam. Kopīgi nodziedāta Dievs, svētī Latviju. Īsa, koncentrēta un saturīga pirmās referentes - Bauskas vidusskolas Mazā ministru kabineta priekšsēdētājas Gitas Grantas uzstāšanās. Pēc viņas teiktā, ka jauniešiem nevajag zemoties un bieži atteikties no latviešu valodas lietošanas krieviskā labad, zālē izskan neapmierināti jautājumi. Nojaušams, ka skolās nemaz netiek kopta jauniešu nacionālā pašapziņa un tik vienkārša tēze viņus pārsteidz gluži nesagatavotus. Daudzi jautājumi, skaidras atbildes. Taču jaušams, ka dažos, pašiem nemanot, dziļi ieēdies pārkrievinājies prāts. Daži aplaudē pārkrievināšanās aizstāvju jautājumiem.

       Galvenais kriminologs Andris Vilks lieliski saprotas un prot runāt ar jaunatnes auditoriju. Viņā uzmanīgi klausās. Taču Vilka kungs gribētu apiet jautājumu par etnisko grupu proporcionalitāti noziedzībā. Tikai jauniešu neatlaidīgie vaicājumi piedabū viņu atzīt, ka nelatviešu jauniešu vidū noziedzība divas reizes augstāka, bet sevišķi smago, vardarbīgo noziegumu ziņā pat četras reizes augstāka! Tie esot studentu veikti pētījumi. Valsts? Kur nu, Krištopāns ,t.i., Latvijas Ceļš gan pieļaus tādas lietas! Taču tas būtu bezgala svarīgi, pirms nopietni tiek runāts par okupantu un kolonistu pēcteču integrāciju okupācijas laika seku izmocītās latviešu tautas vidū!
       Visus apstākļus un faktorus,kas apdraud latviešu nācijas ceļu nākamajā gadu tūkstotī, apskatīja ārsts kriminologs Arturs Šulcs. Viņa referāts bija tik saturīgs, koncentrēts, ka tas būtu jādzird jauniešu auditorijām vēl un vēl. Filozofā Paulā Stelpā vairāk ieklausījās studējošie jaunieši, kas jau sagatavoti tādām lekcijām. Bet jāsaka, ka Jāņa Kučinska ārkārtīgi garā lekcija ar savdabīgu traktējumu par trim latviešu tautas atmodām diez vai bija piemērota šai konferencei.
       Beigu beigās konference nonāca arī pie problēmām: nelikvidētās okupācijas un kolonizācijas sekām, ko valdība grib aizstāt ar izdomāto integrācijas saukli. Tikai kuŗš kuŗu? Konferences dalībnieku aizpildītās aptaujas anketas liecina, ka jaunieši sapratuši un novērtējuši organizātoru mērķus. KLUBAM 415 daudzviet Latvijā jauniešu vidū jauni draugi, atbalstītāji.

       Labu iespaidu atstāja arī konferences vadītāji Krišs Kapenieks, Jānis Sils un Valters Grīviņš. Viņi prasmīgi tika galā ar saviem pienākumiem un āķīgiem jautājumiem.
       Tas viss netraucēja kādu Lauku Avīzes korespondentu paņirgt par jauniešu nopietnajiem pūliņiem. Tusiņš nacionāļu gaumē, vai vērts tādus apmeklēt, tērēt laiku? Korespondents bija pat saklausījis, ka daži himnu nedziedot nopietni, bet ērmojot un vēl daudz ko tādu, kam saprātīgi ļaudis nevērš uzmanību.
       Nebija nevienas televīzijas žurnālistu, kas bija aicināti, bet pasākums bija plašs un interesants. Jautājumus par latvieša pašapziņu pieņemts noklusēt.
       Šādā sakarā interesanti pieminēt citu jauniešu konferenci, kas nedēļu vēlāk notika par tematu:16. marta atzīmēšana. Tur kņadojās pat divas TV grupas! Varu izteikt tikai iespaidus, ko par šo konferenci skatīju 13. marta vakarā abās TV ziņu programmu pārraidēs. Tuvplānā rādīja divus referentus - Mavriku Vulfsonu un Aivaru Strangu -, un abiem apbrīnojami vienāds viedoklis par mūsu vēsturi un neliekas īpaši nozīmīgas latviešu ciešanas šajā gadsimtā. Stāsta, ka šajā konferencē bijis arī Juris Sinka, kam citāds skatījums uz vēstures notikumiem. Zīmīgi, ka TV viņu ne rādīja, ne pieminēja. LNT savā pārraidē minēja klātesošo jauniešu skaitu konferencē… desmit. Panorāmas rādītajos kadros tomēr saskaitīju zālē ap diviem desmitiem klātesošo.
       Noklusēšana - tas ir iespaidīgs ierocis pret latvieša postīto un kopjamo pašapziņu. Krieviskā Glavļita brutālo metožu laiks ir pagājis.

Gunārs Birkmanis
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/09_aprilis/lapa5.htm