Kad dziivee smaida sauliite, to mees uztveram kaa pasjsaprotamu, kad liktenis pagriezj otru vaigu - uzreiz jautaajums - kaapeec taa ? Manupraat probleema ir nevis liktenii, bet muusu attieksmee pret to kas ir ap mums.Kad smaida sauliite - iemaacies buut pateiciigs Dievam vai liktenim par to mazuminju, kas tev ir dots, kad klaajas gruuti - meegjini saprast, ko tev Dievs ar to grib pateikt... Vispaar jau likteni atseviskjos posmos var mainiit - tad, kad Tev ir izveeles iespeeja, taa teikt - Taveejais gaajiens. Naakosjo gaajienu atkal izdara liktenis - kaa atbildes gaajienu uz Taveejo. Un taa veidojas dziive...

Muljtjības.Savu likteni neviens preci
īzi nezin ,un tieši tāpēc likteni var veidot tādu kādu pats vēlies.Tikai mazinš ja.....Ja negaidi un nedzīvo ilūzijās.Ir sevi jāsaprot ,ko kgribi,un jāazin kā to realizēt....un likteni noteiksi pats,nevis citi.

Tāpēc, ka cilvēks ir bioloģiska būtne un kā tā bioloģija iegrozās tā arī notiekās.   Ja cilvēciņa apziņā, zemapzinā ir ieprogramēts vairāk nekā dzīvē iespēts, tad var likteni iespaidot savas apziņas, zemapziņas robežās.  Tavam prāta, domu gājumam ir ļoti liela nozīme, tikai jānovērš šķēršļi, kuri ir traucējoši un jātrod līdzīgs partneris.pret kuru varētu realizēties.

Tāpēc jau tas ir Liktenis katram savs , kas jau ierakstīts mums piedzimstot