lai arī kā būtu, bet vienmēr būs kāds, kam sāpēs vairāk..
tie vārdi, kas tiek izteikti kontaktējoties vienam ar otru, tie nozīmē daudz vairāk kā tikai plikas skaņas..
ar katru vārdu arvien vairāk un vairāk spēj sāpināt otru..
tavs - piedod,ka tā ir sanācis..
manas asaras un smagās elsas!
gribas pazust no pasaules uz visiem laikiem, lai tikai nebūtu jājūt tas.. tas, ko mēs mēdzam dēvēt par sāpēm..
protams, katrai rozei arī ir savs sāpīgais ērkšķis, bet kāpēc mums to ir tik daudz.. ?!

sev bieži uzdodu jautājumu, kas notiks tālāk ?
vai paliksim kur esam vai arī slīksim pagātnē, bet varbūt vienā, pavisam jaukā dienā, sāksim virzīties uz priekšu ?
kā būs, to jau nezin neviens..

protams, bet man gribētos..

gribētos zināt, kā tas ir, ieslīgt tavās rokās, sajust tavus skūpstus un glāstus,
vai tiešām prasu tik daudz ?

daudz ir filosofēts par to, vai vispār bija vērts, bet tad seko - jā, bija! jo tad mēs nebūtu jutuši to, ko jūtam pašlaik.. tās sāpes, ko nodara īsta mīlestība..

mīlestību jau nevar nomērīt, bet tomēr.. varbūt ir vērts to beidzot izdarīt ?
paskatīties, cik tad patiesībā tā ir liela.. cik patiesībā tā ir smalka un cik smaržīga.. cik skaista tā patiesībā ir!!

bet tomēr, vienmēr būs kāds, kam sāpēs vairāk!!