Cilvēka tiesības, nācijas tiesības un visas citas iespējamās tiesības pastāv tikai tur, kur par šīm tiesībām cīnās, un ir diezgan mazsvarīgi, kā pusē ir likums un kam ir taisnība.

Jebkurš cilvēks, jebkura organizācija var panākt sev vēlamo tikai tad, ja tām ir reāli pakļauti valsts pārvaldes mehānismi. Citiem vārdiem sakot: nekādas pārmaiņas – ne vēlamas, ne nevēlamas nav iespējamas apelējot pie pastāvošās varas sirdsapziņas. Pirmkārt, tāpēc, ka nav tādas varas, otrkārt tāpēc, ka varai nav sirdsapziņa un treškārt,tāpēc, ka amatpersonas darbība sakrīt ar tautas (vēlētāju) vēlmēm tikai tad, ja tai nav iespējas rīkoties citādi.

L. Inkins

(«Pavalstsnieks» 35/153 1993. g. 14.09.-20.09.)