kamols
14. jūn 2010. 12:37
Kamols iekrīt jūrā, saulriets tāds parast kā putu atspīdums mazgātiem traukiem. Liec mani mierā, nerunā, neskaties, guli blakus vienkārši esi. Es tev blakus esmu, skatos, neko nesaku, ieklausos elpā saņemu vieglu naida devu.
Pamostos rokās saplosīts spilvens, sviedru smārds karojot ar savu būtību, noguris kaulus lauž naids.
Šodien ir tā kā tam jābūt, diena tik viegla lai to varētu ņemt un pavest, šodien katru pretimnācēju neskatoties uz dzimumu esmu gatavs pavest. Skaitu soļus līdz nākamajam telefona zvanam, negribu runāt, smaidīt, redzēt, justu,. IENĪST
Atslegas vārdi: kamols0
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ingrida X. 14. jūn 2010. 14:12Iespējams.
Tikai- to naidu laikam tomēr neesmu sajutusi, mazliet savādāk viss iegrozījies.
Vienaldzību- jā.
Uldis R. 14. jūn 2010. 13:41tas ir parasts naids , parasta vienaldzība, un šādi domāju ka katrs kādreiz jūtās
Ingrida X. 14. jūn 2010. 13:38Izlasīju divreiz.
Vai sajutu to, ko gribēji pateikt??
Nezinu.
Zinu tikai, kā ir, kad kaut kas iet pāri malām, kad kaut kā ir daudz par daudz.
Varbūt- pati sev?? Ar to, ar ko nespēju sevī tikt galā??