Ja gribi Tu
draugu sev gūt
ir jāmāk pašam
par tādu kļūt ...
ne tikai ņemt
bet arī dot
tikai ne katrs
to saprot
un prot ... /ilgaida/

frēzija,manuprāt tā ir citu izsmiešana,ja atkārto cita tekstu. Vai esi skolotāja,ka patīk bērnus mācīt?!... Tu esi jauka,neņem pie sirds,es skaļi padomāju.    

Romi, senā tu pasaule, kad tu beigsi niezēt citiem pie sāniem. Izlasīju virsrakstu, atcerējos sev tīkamo dzejoli, kā sanāca, tā sanāca, bet treknais šrifts........tās nav sarunas, tas ir kaut kas vairāk.

frēzija lalalā,kas ar to labāks,ka Tu rakstīji treknā šriftā? Gribēji uzmanību pievērst sev,dupsis vairāk niez?!...

Laikam tā sanācis, ka viens un tas pats dzejolis ir ar kaut ko īpašs

Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz.
Tomēr dzīvē vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds

Tāpat,kā atnāci,tu atkal aizej projām,
Kaut jāatzīst,ka man nemaz nav žēl.
Šo mīlu,kas tik ātri aiziet bojā,
Pat negribas no bojā ejas glābt!

Vairs tiešām nav no svara,kas ir vainīgs?
Es vainas tiesu uzņemos labprāt!
Tur nav ko taisnoties,ir cilvēks mainīgs-
Ko šodien mīl,to rīt spēj sāpināt!

Tā gadījas,ka abi tik daudz ļauna
Viens otram nodarījam negribot,
Ka nespējam vairs sākt no jauna,
Tāpat,kā krūtīm jaunu sirdi dot.

Un tomēr,kad es atceros,cik skaisti
Mums abiem kādreiz atblāzmoja rīts,
Šīs atmiņas man negribētos aiztikt,
Man ļoti gribētos tās paņemt līdz.

Pats galvenais,Tu vari aiziet projām,
Kas bija skaists,tas projām neaizies.
Par skaistumu,kas mūžam neiet bojā,
Man negribot,Tev jāsaka - Paldies!
*Atvadas* - Anatolijs Imermanis.

Dienā, kad rūpesti māc,
Nedomā ilgi, bet nāc –
Bēda ja dalīta tiek, puse no tās vairs nepaliek
Tu taču esi mans draugs,
Uzticams vienmēr un jauks,
Nāc, tavas nedienas lai vieglākas tiek

Tīrākais strauts – mana sirds – nāc un spēku pasmelies,
Labākais vārds tevi steigs mierināt
Siltākais smaids – saules lēkts – sauks no jauna pacelties,
Tici man, draugs, un vienmēr paliks tā

Gadi kā gājputni ies,
Tajos vairs neatgriezties,
Skaistākie mirkļi no tiem atmiņā mums paliks arvien
Paldies, ka esi mans draugs,
Uzticams vienmēr un jauks –
Būsim mēs līdzās vienmēr, gadi lai skrien.

                                                          Iveta Priede