Jau kopš neatkarības atjaunošanas pilnīgi tiek ignorēta latvju tautas pati tumšākā un briesmīgākā sēru diena – 17. jūnijs. Lai gan tās esamību likumīgi akceptēja Saeima, tomēr tikai kalendārā tai veltīta skopa atzīme – Latvijas okupācijas diena. Papildus vēl tiek paziņots par karoga izkāršanu sēru noformējumā. Tas ir viss, kas publiski tiek darīts un pēc tā – kapa klusums.

Ne laikraksti, ne radio un televīzija, ne ziņu portāli ne ar pušplēstu vārdu to nepiemin. Tāpat mūsu tautas lielākai sāpju dienai netiek veltīti nekādi sarīkojumi. Bet tieši ar šo drausmīgo dienu 1940. gadā sākās brutālā Latvijas okupācija, Latvijas valsts totāla iznīcināšana ar genocīdu pret latvju tautu. Genocīdu, ar divām lielām izsūtīšanām, nevainīgu cilvēku nošaušanu, represijām, pārkrievošanu, īpašumu atņemšanu un daudz ko citu.

Nav aptverams, kādēļ varas elite tik ļoti vēlas slēpt šo milzīgo latvju tautas traģēdiju, kādēļ bēg no savas valsts un tautas vēstures? Šo nepatiku jo spilgti raksturo tas, ka skolās liedz mācīt Latvijas vēsturi un patriotismu. Varas kungi tik ļoti izvairās skatīties patiesībai acīs un mūk no tās kā velns no krusta, izvairās no vārdu LATVIJAS OKUPĀCIJA pieminēšanas, tos gandrīz nemaz nelietojot. Lai izdabātu Maskavai, šo faktu glaimīgi dēvē par komunistu diktatūru vai par «labajiem, mīļajiem padomju laikiem». Vai tiešām neatkarīgās valsts elitei būtu tā jāklanās lielā austrumu kaimiņa priekšā uz mūsu tautas traģēdijas rēķina? Vai tiešām jāprasa svešiniekiem atļauja, ko drīkstam un ko nedrīkstam darīt savā zemē? Vēl nesen prezidents V. Zatlers atļāvās savos spriedelējumos nonākt tik tālu, ka nevajadzētu vairs pieminēt vārdu OKUPANTS, jo tam esot sakars ar okupāciju, kuras it kā neesot. Tas ir cinisma kalngals, vai tad Zatlerprāt to vietā būtu jālieto ATBRĪVOTĀJI un ATBRĪVOŠANA?

Līdz šim Zatlers 17. jūnijā vienmēr klusējis, viņš nekad ne ar vienu vārdu nav pieminējis un atcerējies šo latviešu tautas lielāko posta un traģēdijas dienu. Vai tiešam tās ir bailes, vai vienkārši negribēšana? Kad beidzot latvju tautai tās vislielāko sēru dienu ļaus brīvi atzīmēt un arī valsts elite beidzot to respektēs? Man kā politiski represētam, kas cietis no 17. jūnija okupācijas režīma, ir tiesības lūgt atbildi un Jūsu izskaidrojumu šai gļēvulībai un izdabāšanai Maskavai – lai tikai visi aizmirstu 17. jūnijā notikušo Latvijas okupāciju. Civilizētajā pasaulē tāds noziegums pret cilvēci, kā Latvijas okupācija nedrīkst palikt nesodīts un jādara viss, lai daudz cietušā latvju tauta beidzot saņemtu pelnīto kompensāciju, bet PSRS mantiniece Krievija – sodu par šo noziegumu.

Vai tiešām Jums, Zatlera kungs, un elitei ir bailes no 17. jūnija? Man nav bijušas bailes to nosodīt pat padomju režīma terora apstākļos. Tieši par to 1981. gadā no 6. līdz 8. jūlijam tiku tiesāts Augstākajā tiešā, jo prasīju izvest PSRS okupācijas karaspēku no Afganistānas un Baltijas, prasīju rīkot šajās valstīs brīvas vēlēšanas, lai tautas brīvi varētu izvēlēties savas valsts iekārtu. Tāpat prasīju atzīt par spēkā neesošu PSRS un Vācijas Reiha sadraudzības līguma slepeno protokolu, kurā Latvija nolemta PSRS okupācijai. Zatlera kungs, pat okupācija režīma terora laikā nebija tik gļēvu cilvēku, kā tagadējā valdošā elite un uz ceļiem nospiestā latvju tauta, kas baidās pat skaļi klepot. Toreiz bija arī patrioti, kas ar Latvijas vārdu un Tēvzemes mīlestību sirdī, bija gatavi ziedot visu, lai būtu brīva Latvija.

Nezinu gan, prezidenta kungs, ko Jūs darījāt Latvijas labā okupācijas terora laikā? Ja Jums rodas šaubas par manu Dzimtenes mīlestību, varu aizsūtīt sava apsūdzības raksta kopiju, jo oriģināls ir arhīvā. Ceru, ka pēc manis teiktā Jums radīsies citādāks uzskats par 17. jūniju un latvju tautai labvēlīgāks tā izvērtējums. Varbūt beidzot no Jūsu mutes arī es kādreiz dzirdēšu sen gaidītos vārdus LATVIEŠU TAUTA, kurus līdz šim diemžēl vēl nekad neesmu no Jums dzirdējis!

Palieku gaidot Jūsu izsmeļošu atbildi. Esmu kopā ar Jums un visu latvju tautu drūmajā 17. jūnija okupācijas dienā. Prezidenta kungs, es nedaudz vēlāk griezīšos pie Jums pēc palīdzības, jo vēl 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas es nevaru atmaskot tos čekas spiegus, kas mūsu ģimeni izspiegoja desmitiem gadu un pat tagad neļauj iepazīties ar mani saistītiem čekas dokumentiem. Pat Satversmes tiesa nostājās čekas nagu maucēju pusē.

Lotārs Stūre,
Politiski represēts 17.jūnija PSRS okupācijas terorā.

Avots: http://latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=3302