Viens no tiem ir audzināšana. Te un citur runā galvenokārt par sex. It kā cita vispār šai dzīvē nebūtu. Nu, tā sex rezultātā dažkārt rodas arī bērni. Gribēti, negribēti, bet tie jāaudzina. Jāaudzina jaunie, par maz līdz šim audzināts. vai gan citādi mēs būtu tur, kur esam, ja būtu pietiekama audzināšana? Tai ek-kai krīzei apakšā omēr ir garīgā krīze. Ja visi zinātu, apzinātos, kādas gara mantas ir mūsu tautas vēsturē, diezin vai tā būtu, kā vakar teica kāda veca, vientuļa represētā - te paliks tikai 3 cilvēki - Gomanis, Šlesers un šķēle, pārējie nomirs badā vai aizbrauks. Nu, viņas mazbērni jau arī ir Anglijā un dēls fantazē par aizbraukšanu uz Norvēģiju. Tikai bērnībā man arī krita uz nerviem viņas teiktais - pie mums lēģerī. Varbūt to vajadzēja darīt citādi, lai saprastu pārdzīvoto jau bērnībā, nevis tik tagad, kad ieklausos viņas teiktajā par darbu mežā -40 grādu salā. Te viens saka, kāpēc prese neraksta - tikai aiz un zem tās preses arī ir cilvēki. Mūsu pašu izaudzināti cilvēki. un raksta par to, ko pērk. dzeltenā prese tak pastāv, kaut daudzi saka fui, es to nelasu. Tik īstenībā lasa. Jāstāsta maziem bērniem viss, kā ir. Nevis tik jānosaka - nē, jā. Viņiem jāsaprot, savā sapratnes līmenī, kur tas jumis, kāpēc, kad būs. Tikai tā var rasties vēstures kopība, viņi to atcerēsies, lai kur liktens viņus būs aiznesis.