1. Viens no visu laiku noslēpumainākajiem viduslaiku pergamentiem ir Voiniča manuskripts. Manuskripts sastāv no 204. lpp, kas bagātas krāsainām ilustrācijām. Tajā attēloti nepazīstami augi, zvaigznāji, kā arī kailas sievietes. Pēc radioaktīvā oglekļa metodes noteikts, ka manuskripts tapis 15. gadsimtā. Bet te nu sākas dīvainākais – darbs sarakstīts nezināmā valodā. Jau gadsimtiem ilgi pētnieki cenšas izprast dīvainos tekstus, bet tas nav izdevies ne labākajiem valodniekiem, ne mūsdienu izcilākajiem kriptogrāfiem. Daži šo īpatnējo, nezināmo valodu nodēvējuši par „eņģeļu valodu”. Analizējot tekstu noteikts, ka autors labi sapratis, ko raksta, jo rokraksts ir stabils un precīzs. Savukārt skeptiķi apgalvo, ka šis manuskripts esot viena liela blēdība – attēli neko nenozīmējot un teksts esot tikai bezjēdzīgs rakstu zīmju virknējums. Lai nu kā tur būtu, bet jau no 1969.g. noslēpumainais manuskripts atrodas Jēlas universitātē un gaida, kad kāds atminēs tā noslēpumu.

2. „Liber Linteus” ir viens no vecākajiem un garākajiem etrusku rakstiem. Rakstu darbs sastāv no 1200 vārdiem, kas izvietoti 230 rindās, sarakstīts uz lina audekla ar melnu un sarkanu tinti. Senais etrusku teksts atklāts pavisam nejauši, kad tika noņemti kādas mūmijas apsēji. Kāds gan sakars etruskiem ar mumificēšanu? Izrādās, ka laikā, kad romieši iekaroja Ēģipti, daudzi no viņiem pārņēma mumificēšanas tradīciju. Un acīmredzot, apskribelētās lina audekla strēmeles romiešiem nešķita svarīgas, tādēļ viņi, ar savu priekšteču tekstiem aprakstītajā linā ietina kādu mirušo. Pateicoties romiešu nevērībai, teksts ir saglabājies līdz mūsdienām. Par nožēlu jāsaka, ka arī šis teksts tā īsti nav izprasts, jo mūsdienu zināšanas par etrusku valodu ir visai švakas. Iztulkojot atsevišķus vārdus, var nojaust, ka „Liber Linteus” aprakstīti dažādi etrusku reliģiskie rituāli.

3. Vēl viens neiztulkojams un noslēpumains teksts ir Rohancas kodekss, kas tapis Ungārijā. Šis rakstu darbs sastāv no 448 lpp. un 87 ilustrācijām, kurās attēlotas ainavas, militāras cīņas un pat svētbildes. Veicot papīra analīzi atklājās, ka darbs sarakstīts uz 1530.g. Venēcijā ražota papīra. Īpatnēji ir arī tas, ka Rohancas kodekss ir pārpilns gan ar kristietības, gan pagānisma, gan islāma simboliem. Pēc daudzu gadu pētījumiem, zinātnieki tā arī nav spējuši atšifrēt šo rakstību – citi apgalvo, ka teksts esot reliģiska satura, citi saka, ka tā esot kāda vēsturiska hronika. Protams, netrūkst arī tādu ļautiņu, kas saka, ka Rohancas kodekss ir kārtējais lielais vēstures apmāns.

4. Rongorongo ir, uz koka dēlīšiem iegrebtas rakstu zīmes, kas 19. gadsimtā atrastas Lieldienu salā. Ņemot vērā, ka Lieldienu sala ir viena no visvairāk izolētajām salām pasaulē, valda uzskats, ka rongorongo ir kāda sena valoda, kas salā lietota vēl pirms eiropiešu ierašanās, tādējādi ir unikāla un citu valodu nepiesārņota. Pavisam tika atrastas 25 koka plāksnītes, uz kurām attēlotas ap 800 atšķirīgas rakstu zīmes. Neskatoties uz daudzajiem pētījumiem, zinātniekiem tā arī nav izdevies atšifrēt noslēpumainās rakstu zīmes.

5. 1820. gadā Tomass Bīls kādam krodziniekam nodod glabāšanā kārbu, kurā atrodas trīs lapas ar kodētu tekstu. Ja 10 gadu laikā Bīls neieradīšoties kārbai pakaļ, tad krodzinieks drīkstot to atvērt. Pēc kāda laika Bīls bez pēdām pazūd un krodzinieks ar kāda drauga palīdzību cenšas kodēto tekstu izlasīt un tas viņam arī izdodas – tiek atšifrēta pirmā lapa, kurā stāstīts, ka Bīls Ņūmeksikā atradis tūkstošiem mārciņu sudraba un zelta, ko vēlāk pārvedis un apracis citā vietā. Bet, lai kā krodzienieks pūlētos – atšifrēt abas pārējās lapas viņam neizdodas un dārgumu atrašanās vieta paliek nezināma. Nu jau vairāk kā 150 gadus, bagātību meklētāji no visas pasaules, cenšas „uzlauzt” Bīla šifru, bet nevienam tas vēl neesot izdevies. Tiek lēsts, ka noslēptās bagātības summa mūsdienās varētu būt ap 40 milj. ASV dolāru, kas ir visnotaļ iespaidīga naudas summiņa. Bet varbūt, ka Bīls visus tikai izjokoja?