Beidzu lasīt liepziedus. Kokā jau mani ar mietu neuzdzītu, bet ja nozāģētus zarus pienes klāt, tad tikai jālasa. Zari gan bija domāti mātei, bet viņas nav mājā - jau vakar aizbrauca pie sava mīļotā dēliņa. To jau arī nevarēja traucēt - mana meita aizveda. Ja tagad uzzināšu, ka meitai iegaršojusies liepziedu tēja, atdošu visus ziedus  viņai. Tie gan arī tādi ne īpaši labie kā viss šogad.

   Pēc dažām dienām būs gatavas ērkšķogas, tās tad varēs pieēsties. Ieraudzīju arī divas plūmes un 3 ābolus - gan jau varēs izvārīt zapti, kas man garšo bez brūkleņu ievārījuma. Brūkleņu zapti jau var nopirkt veikalā, Pūrei tā ir normāla.

   A liepziedus man  patīk lasīt kopš bērnības, kad vecaistēvs atvilka mājā kaut kur nozāģētu liepu zarus. tagad to nebiju darījusi vairākus desmitus gadus. Par tēju arī neko nezinu, kafija gan jau ir labāka. Jā, tēja man patīk kā angļiem - ar pienu, kafija melna un bez cukura. Vai tad saldo dzīvi vēl var piesaldināt? Un liepziedu tējai liet klāt pienu? Būs jāatdod meitai, zinu, ka tēju viņa dzer bez piena un bez cukura.