Tālumā, kur dzintara jūra
Skumju pilna un pelēka šalc,
Dzīvoja reiz meitene mīļā,
Kurai vien mana dziesma lai skan.

   O, o, o, tikai no tevis nav vēstules,
   Tikai no tevis tās gaidu es,
   Tikai no jūras man sveicienus kaijas nes.

Tālumā, kur sarkanas rozes
Prieka pilnas un kvēlošas mirdz,
Atsūti man kaut stariņu saules,
Pastāsti, mūsu jūra ko šalc.

Varbūt rīts tavu vēstuli nesīs,
Ir jau rīts, tomēr atbildes nav.
Zinu to, ka tu laimīga esi,
Zinu to, ka mums tikšanās nav.