jāzin visiem sauļojoties pie +30 grādu temperatūras.


Cilvēkam, kas, pagulējis saulītē, dodas peldēties un pēc tam turpina sauļoties, uz ķermeņa palikušie ūdens pilieni darbojas kā palielināmais stikls, kas var veicināt apdegšanu, brīdina onkologi un aicina iekausīties citos ar sauļošanos saistītos ieteikumos.Kā norāda Latvijas Onkoloģijas centra ārsts Aleksandrs Derjabo, pirmkārt, katram cilvēkam jāzina savs ādas tips. I un II ādas tipa īpašnieki ir ļoti jutīgi pret sauli. Tie ir cilvēki ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, kuriem seja bieži vien ir nokaisīta ar vasaras raibumiem. Saulē viņi parasti apdeg un viņiem nekad neveidojas, vai minimāli veidojas ādas bronzējums. Šo ādas tipu cilvēkiem ir palielināts risks saslimt ar melanomu, kas ir viens no agresīvākajiem ļaundabīgajiem ādas pigmentu veidojošo šūnu audzējiem. A. Derjabo norāda, ka arī cilvēki ar III ādas tipu mēdz apdegt saulē, bet tas notiek retāk, nekā minēto pirmo divu ādas tipu gadījumā. Cilvēkiem ar III ādas tipu bronzējums veidojas pakāpeniski. Drošāk saulē var justies cilvēki ar IV ādas tipu, kuri ļoti reti saulē apdeg un kuriem labi veidojas bronzējums.

Lai izvairītos no apdegumiem, kas ir visbīstamākais provocējošais faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībai, sākumā saulē drīkst atrasties pavisam neilgu laiku.

Onkologi brīdina, ka sauļoties nevajadzētu laikā no pulksten 11 - 12 līdz pulksten 15 - 16, kad saule ir visaktīvākā. Lai izvairītos no apdegumiem, kas ir visbīstamākais provocējošais faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībai, sākumā saulē drīkst atrasties pavisam neilgu laiku. Vēlāk sauļošanās ilgumu var palielināt. Nekādā ziņā nav pieļaujams uzreiz saulē gulēt vairākas stundas pēc kārtas. Uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kam agrāk jau bijuši saules apdegumi. Jāievēro, ka cilvēkam, kas pagulējis saulītē dodas peldēties un pēc tam turpina sauļoties, uz ķermeņa palikušie ūdens pilieni darbojas kā palielināmais stikls, kas var veicināt apdegšanu.

Daudzi pludmalē izvēlas ne dīki gulšņāt, bet kustēties, piemēram, spēlēt volejbolu. Tas ir ieteicams, jo iedegums tad veidojas vienmērīgi un sportojot izdalās sviedri, kas aizsargā ķermeni no pārsauļošanās.

Ja cilvēks dodas sauļoties uz Dienvidiem, jāņem vērā, ka tur saule ir daudz aktīvāka. No apdegumiem izvairīties var palīdzēt ādas aizsargkrēmi. Bet, lai tie darbotos optimāli, jāievēro, ka Dienvidu saulei domāti vieni, bet Latvijas klimatiskajai joslai citi aizsarglīdzekļi.

Īpaši bīstama ilgstoša atrašanās saulē ir maziem bērniem, kuri vecāku neapdomības dēļ bieži vien tiek pakļauti riskam saņemt ultravioleto starojumu. Bērniem līdz 3 gadu vecumam saulē vēlams atrasties minimāli. Daudz sauļoties nevajadzētu arī pusaudžiem vecumā no 10 līdz 15 gadiem, kad organismā intensīvi norit hormonālās svārstības, jo šajā laikā organisms ir ļoti jutīgs pret sauli. Kopumā gados jauniem cilvēkiem jāievēro, ka svarīgs ir saules starojuma kumulatīvais (uzkrāšanās) efekts, no kura atkarīga ādas onkoloģisko slimību attīstība. Tiem, kas jaunībā pārsauļojušies, vēlākajos gados var attīstīties melanoma vai ādas vēzis. Saules starojums var bojāt ādas šūnu kodolu DNS molekulas, kas satur visu ģenētisko informāciju un nodrošina šūnu normālu funkciju, atjaunošanos, augšanu un vairošanos.

Vienlaikus jāatceras, ka saules starojums mērenās devās cilvēka organismam ir vajadzīgs. Tas aktivē vielmaiņas procesus un stimulē imūno sistēmu.

Vienlaikus jāatceras, ka saules starojums mērenās devās cilvēka organismam ir vajadzīgs. Tas aktivē vielmaiņas procesus un stimulē imūno sistēmu. Ultravioleto staru ietekmē ādā veidojas cilvēkam nepieciešamais D vitamīns, kas uzlabo kaulu struktūru. Ir slimības, kuru ārstēšanā saule var labi palīdzēt, piemēram, psoriāzei.