Ik gadu visā pasaulē pazūd noteikts skaits cilvēku.Un mēs to uztveram kā skumju, bet ierastu zaudējumu. Tas notiek pat valstīs, kur bezvēsts pazudušo meklēšanas dienesti strādā kā piemērs citiem. Ik gadu pazūdošie cilvēki daudzu gadsimtu gaitā vedina domāt, ka mēs esam tikai izmēģinājuma trusīšu ganāpulks, no kura ciplanētieši pēc nepieciešamības nezināmiem mērķiem atlasa vajadzīgo skaitu eksemplāru un nogādā tos savdabīgā koncentrācijas nometnē....



Saskaņā ar dažādiem datiem ik gadu, piemēram, Krievijā pazūd 70 līdz120 tūkstoši cilvēku. Ja var ticēt statistikai, atrasti tiek aptuveni 80% pzudušo. Tomēr statistika ir visai viltīga lieta Pietiek vien pateikt, ka puse Krievijā bezvēsts pazudušo izgaist Maskavā. Vai tas nozīmē, ka šis valsts galvaspilsēta ir nolādēta? VArbūt loģiskāk būtu uzskatīt,ka bezvēsts pazudušo reģistrēšanas dienests strādā labāk nekā citās Krievijas pilsētās. Tā pati oficiālā statistika apgalvo, ka ik gdu pazudušo skaits pieaug par 12-15%.

Cilvēki dažādās pasaules valstīs turpina pazust. Vienās šo pazudušo cilvēki ir mazāk, citās- vairāk. Saskaņā ar datiem par 2007.gadu Irākā dažādos konfliktos, sākot ar 1980.gadu, pazudušo cilvēku skaits ir no 375 tūkstošiem līdz miljonam. KAru, kas uzliesmoja pēc Dienvidslāvijas sabrukuma, laikā pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā pazuda 17 tūkstoši cilvēku. Bet Āfrikā bezvēsts pazudušo sarakstos ir simtiem tūkstošiem cilvēku- tikai Angolā vien 22 tūkstoši!

Protams lielākā daļa pazudušo ir militāro konfliktu un noziedzības upuri (tiesa, kara laikā lielu cilvēku grupu nolaupīt ir vieglāk kā miera laikā). Taču pat labklājības zemē Vācijā ik gadu pazūd vairāk kā 30 tūkstoši bērnu. Par laimi lielāko daļu bērnu atrod, tomēr 900 dažāda vecuma bērnu tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Pazudušais bataljons

1915. gada 21.augustā kaujā starp turkiem un britiem bez pēdām pazuda Piektā Norfolkas pulka Pirmais britu kareivju bataljons. Tā sastāvā bija 145 cilvēki, kuru uzdevums bija pāriet Sulvas ieleju, kas atradās netālu no Dardaneļiem, un iekarot augstieni, kas bija turku atbalsta punkts. Neskatoties uz uz dienvidrietumu brīzi, paugurs bija tīts dīvainā miglā, kurā divdesmit divu  Pirmās Jaunzēlandes divīzijas brīvprātīgo acu priekšā iegāja britu bataljons.  Kā teica aculiecinieki kas vēroja notiekošo no pozīcijām pie paugura piekājes, neparastā migla pēkšņi sāka sabiezēt un velties un pārvērtās par kautko līdzīgu biezam un pēc izskata cietam mākonim, kura forma atgādināja maizes klaipu. Pēc tam tas pacēlās, atklājot skatienam paugura nogāzes, tomēr cilvēku tur vairs nebija. Dīvainās formas mākonis peldēja pa absolūti skaidrām debesīm, turklāt kustējās pret vēju.

Pēc nagu pēdām atpazīst lauvu...

Paziņojums par Eskimosu ciematiņas pazušanu 1930. Gadā vēl aizvien iedveš šausmas. Ciemats atrodas Anžikuni ezera krastā Kanādā. Laivas ar kurām ciemata iedzīvotāji būtu varējuši aizpeldēt, vēl joprojām atradās piestātnē, mājās bija atrodami sadzīves priekšmeti un ieroči, bet pajūgu suņi tikai atrasti sniega kupenās nosaluši. Viņi bija piesieti un nomiruši badā, ko nekad nebūtu pieļāvuši viņu saimnieki. Šausminošo ainu papildināja vēl viena detaļa – cilts senču kapi bija atrakti un mirstīgās atliekas bija pazudušas. Paši eskimosi nekad neko tād nebūtu darījuši, mirušo traucēšana viņus biedēja vairāk par nāvi. Kam  un kāpēc bija jāskalda sasalusī zeme, ko bez speciālas tehnikas nemaz nav tik vienkārši izdarīt?  Viens no pēdējiem dīvaino pazušanu ķēdes posmiem ir Stomu ciemata iedzīvotāju pazušana Kongo 2001. Viņi apdzīvoja mierīgu reģionu valsts ziemeļos, tālu no sacelšanos norises vietām. ANO darbinieki, kuri bija atveduši humāno palīdzību, neatrada nevienu cilvēku, pat mājlopus.Šajā sakarā aculiecinieku liecības par NLO, kas atradušies virs Kurskas kaujas lauka un černobiļas, vedina domāt , ka mēs tiekam novēroti, taču to dara nevis labsirdīgi onkuļi, bet gan savtīgi gani gani, kas ir norūpējušies par to  lai upurēšanai sagatavotie jēriņi nezaudētu svaru un nesabojātu viens otra dārgo kažoku, no kura prasmīgiem meistariem būs jārada kautkas ciplanētiešu dāmām  un kungiem!