NLO psiholoģiskā ietekme. Mūsdienās NLO tikšanās gadījumu skaits mērāms daudzos tūkstošos. Šai esejā mēģināsim apkopot jautājumus, kas skar NLO psihisko iedarbību uz cilvēkiem.
NLO psihiskā iedarbība ir ļoti dažāda, bet tā kā arī cilvēku psiholoģija ir visai atšķirīga, tad tie arī dažādu uztver NLO.

Pārsvarā gadījumu kontaktējošiem ar NLO izjūtas nav bijušas patīkamas.
Zināma vesela rinda gadījumu, kad cilvēki vēl ilgi pirms NLO parādīšanās izjūt psiholoģisku diskomfortu un kaut kā nezināma gaidas. Paša NLO parādīšanās spēj cilvēku pamodināt naktī, un viņš dodas pie loga, lai to vērotu.

Bailes. Īpaši spēcīgu iespaidu cilvēkam sagādā atrašanās tiešā NLO tuvumā. Visai bieži tas ir nemiers, bailes vai pat pilnīgas šausmas. Tā piemēram, gadījums Aljē ( Francijā ) kad cilvēks devās pie lielas mirdzošas bumbas malā no ceļa, bet pusceļā viņu sagrāba ārkārtīgas bailes – sacēlās mati, muskuļi savilkās krampjos, paātrinājās sirdsritms. Stiprās bailes visai drīz pārvērtās panikā un cilvēks laida vaļā ļekas.
1979.gada augustā poļu zvejniecības kuģītis Hel-127 atradās jūrā netālu no Helas salas. Piepešī uz ūdens virsmas parādījās nezināms ugunīgi sarkans un pulsējošs objekts futbola bumbas lielumā. Kuģa škiperis Šomborgs sajuta dīvainu sastingumu, sāpes krūšu kurvī un pat sāka zaudēt redzi. Vienlaikus viņš sajuta tādas šausmas, kādas nebija izjutis pat visspēcīgākās vētras laikā.
Stūresvīrs Elvarts arī bija kā sastindzis un pat pameta stūres ratu. Divi citi komandas biedri – Figurskis un Bona, izejot uz komandtiltiņa, sajuta ļoti stipras sāpes deniņos.
Dīvainā lode sekoja kuterim kādas 20 minūtes līdz atstājās, taču Šombergu baiļu sajūta nepameta vēl ilgi.
Iespējams, ka šausmu sajūta saistīta ar NLO izdalīto starojumu – domājams, elektromagnētiska tipa.
Šis aspekts ir mēģināts daudzkārt pētīt daudzās valstīs. Ir konstatēts, ka šausmas un nomāktība var sagrābt cilvēku atrodoties noteiktas frekvences elektromagnētiskā laukā.

Uzbudinājums. Pretēji bailēm, ir zināmi arī gadījumi, kad NLO noved cilvēku stipra uzbudinājuma stāvoklī. Pavisam tuva saskarsme tādiem cilvēkiem var beigties ar nervu satricinājumu, kas izsauc stipru vispārēju psihisku novirzi no normas.
1975.gada februārī francūzis Severēns pie Renjonas īsu laiku atradās hūtes formas NLO tuvumā, kas bija karājies virs viņa nelielā augstumā. Rezultātā viņš zaudēja runas spēju, bet pēc tam arī redzi. Stāvoklis uzlabojās tikai pēc nedēļas, kad daļēji atjaunojās runas spējas. Severēns izstāstīja žandarmiem par notikušo. Taču satricinājums bija tik spēcīgs, ka rādot žandarmiem notikušo uz vietas Severēns katru reizi no jauna zaudēja samaņu. Ārsta slēdziens: galēji nomākts psiholoģiskais stāvoklis ar prostrāciju kā sekas spēcīgam emocionālam šokam.

Pēdas zemapziņā. Laikam jau reizēm NLO iedarbojas arī uz cilvēku zemapziņu, pie kam šī iedarbība turpinās vēl labu laiku pēc tikšanās. Tas izpaužas tādējādi, ka cilvēki-kontaktieri itin labi atceras visu, kas bijis gan pirms, gan pēc tam, taču neatceras neko, kas noticis tikšanās laikā – tas ir gluži kā izdzēsts no atmiņas.
Lūk, šie tad arī ir tie gadījumi, kad atmiņas izdodas atjaunot ar regresīvās hipnozes palīdzību. Tādu piemēru ir visai daudz Rietumu un amerikāņu literatūrā. Taču paši psihiatri-hipnotizētāji neko daudz nepaļaujas uz atcerēto notikumu realitāti, uzskatot, ka atminētās ainas un tēli varētu būt arī nākuši no pašas zemapziņas.
Tik pat labi ir zināmi arī gadījumi, kad ar regresīvās hipnozes palīdzību tā arī neizdevās atjaunot atmiņas par tikšanos ar NLO.
Citkārt kontaktieri notikumus atcerējās paši pēc kāda laika un bez hipnozes līdzdalības.

Murgaini sapņi. Cita veida psihiskā iedarbība uz cilvēku var izpausties arī tā, ka vēl vairākas diennaktis pēc tikšanās ar NLO viņi turpina redzēt murgu pilnus sapņus, no kuriem tie pamostas visai uzbudināti. Tieši tā bija ar mājsaimnieci V. No Velingtonas ( Anglijā ) un fermas īpašnieka dēlu Delfosā, kuri sapņoja šausmas vairākas naktis pēc tikšanās ar NLO. Tāpat atmiņā nāk arī stāsts par Kištimas Aļošu - humanoīdu, kuru atradusī Tamāra Proskurina arī cieta no murgainiem sapņiem-vīzijām ilgu laiku pēc tam.

Pastiprināts miegs. Bet ir arī gluži pretējas parādības – NLO satikušie cilvēki pēc tam guļ pa 16 stundām dienā vairākas nedēļas un pat mēnešus.

Ekstrasensoru spēju parādīšanās. Ļoti retos gadījumos konstatēts, ka kontaktieriem spēji palielinājušās prāta spējas, kā arī parādījušās ekstrasensoras spējas. Tā piemēram, pusanalfabētisks naktssargs Maiserass no Brazīlijas satika NLO 1972.gada februārī un ticis apstarots. Pēc tam viņš brīvi sācis diskutēt par filozofiskām, teoloģiskām un astronomiskām tēmām, sācis risināt sarežģītus aritmētiskus uzdevumus. Bez piepūles spējis uzskaitīt Piena ceļa zvaigznājus, paredzēja ģeoloģiskas katastrofas un ķērās pie akmens, lai izcirstu no tā redzēto NLO.

Psihiatru/ufologu pētījumi.
1978.gada augustā Toronto, Kanādā notika Amerikas Psihologu asociācijas simpozijs. Ufologi psihologiem pirms tam bija nopludinājuši attiecīgus materiālus un simpozijā tika nolasīti 6 ziņojumi par NLO problemātiku.
Kenta Ņūmena ziņojums.Viņš bija hipnologs un filozofijas doktors no Oklahomas universitātes. Savā praksē viņš tikai vienu reizi bija izmantojis regresīvās hipnozes metodi. Hipnotizēts ticis 16 gadu vecs students, kurš ziņojumā dēvēts par Džimu. Jaunietis apgalvoja, ka 1976.gada rudenī viņš debesīs redzējis kaut kādas gaismas, kas varējušas būt NLO, un uzreiz pēc tā izjutis atmiņas zudumu. Pēc tam Džimam saglabājusies sajūta par saistību ar šiem objektiem, mocīja murgi ar nolaupīšanas un izmeklēšanas scenārijiem. K.Ņūmens 1977.gada pavasarī ar pacientu novadīja vairākus regresīvās hipnozes seansus.
Tādējādi jaunietis „atcerējās,” ka apmēram pirms diviem gadiem plkst. 23.30, kad viņš gājis gulēt, pēkšņi Polārzvaigznes rajonā ieraudzījis gaismas, kas viļņveidīgi kustējās. Tad viņš mājas pagalmā ieraudzījis gara auguma cilvēkveidīgu būtni ar plati novietotām acīm. Būtne centās viņu uzrunāt, bet Džims nobijies izmetās pa durvīm. Viņš nāca pie samaņas no rīta, guļot savā gultā.
Ņūmens pielietoja atmiņas bloķēšanas pārvarēšanas hipnotisko tehniku, kas izpaužas kā iespējamā kontaktētāja uzmanības fokusēšanu uz viņa fiziskajām sajūtām. Rezultātā Džims sāka sajust, ka viņam cauri iet elektriskā strāva, kas paralizē un atdzesē ķermeni. Līdzās puisis ieraudzīja trīs humanoīdus. Viens no viņiem aizskāra gulošā puiša plecu un Džims sajuta, ka viņa muskuļi paliek stīvi. Pēc tam tas pats humanoīds vērsa uz viņa pieri  spožu gaismu un tā izslēdza viņa apziņu.
Attapies Džims ieraudzīja, ka viņu velk pa grāvi, kas atrodas netālu no kuģa. Pēc tam cietušais nonāca uz galda, ko atkal apspīdēja dīvaina gaisma. Padarbojušās ar viņu, būtnes gūstekni nocēla no galda un izstūma laukā. Pēc tam apgaismoja viņa pieri un pavēlēja visu aizmirst.
Leo Sprinkla ziņojums. Viņš pats ir divas reizes novērojis NLO. Varbūt tieši tādēļ šis filozofijas doktors nolēma iedziļināties NLO „reportieru” psiholoģijā un raksturos. Viņš izanalizēja virkni gadījumu, kas norisinājušies laika posmā no 1962.- 1963.gadam. Nonāca pie secinājuma, ka aptaujāto NLO aculiecinieku reakcija ir tipiska „normālajām” grupām pēc Rokičevska dogmatisma skalas. Vēl autors ziņoja par paša veiktu hipnotiskās apsekošanas eksperimentu, kurā piedalījās 50 NLO aculiecinieku. No tiem 27 cilvēku paziņojumi tika raksturoti kā „teicami” vai „labi.”
Profesora L.Sprinkla personiskais viedoklis bija „reportieru” ziņojumu atzīšana par reāliem – t.i., par šo „realitāti” ir pārliecināti paši upuri. Tomēr viņš nevar pateikt vai šie notikumi bijuši fiziski, vai arī ir „iedvesti.” Viņš sliecas atbalstīt Džeimsa Frezjēra viedokli, ka citplanētieši dod priekšroku kontaktiem ar vienkāršiem cilvēkiem ar mērķi apgādāt cilvēci ar „ārpuszemes perspektīvām.”

Patlaban ir kļuvis skaidrs, ka mums vēl nav pazīstami tādi elektromagnētiskie lauki, kas spēj uz cilvēku atstāt NLO līdzīgu iespaidu. Tie varētu būt kādi ļoti smalki un specifiski lauki, kuru dabu mums vēl tikai nāksies iepazīt.
Protams, ka NLO ietekme uz cilvēka fizioloģiju un psiholoģiju ir nepietiekami izpētīta, bet kā gan lai izpēta šo fenomenu, kas, visdrīzāk, pēta mūs pašus!?