Anoreksija tulkojumā nozīmē nervozs apetītes zudums.

Anoreksija
ir psihiski traucējumi, kas ir kļuvuši izplatīti pēdējos gadu desmitos.

Ar anoreksiju visbiežāk slimo meitenes. Parasti anoreksija sākās pusaudžu vecumā, bet anoreksiju var novērot arī agrāk- bērnu vecumā, vai vēlāk – ap 30 gadiem. Ar anoreksiju slimo 1 no 150 meitenēm.

Gandrīz vienmēr anoreksija sākas ar stingras diētas ievērošanu. Pacientēm sākumā parasti patiešam ir neliels liekais svars. Bet pat tad, kad ir sasniegts ideālais svars, slimnieces turpina badoties, jo viņu priekštati par savu svaru ir kļuvuši nepareizi un viņas joprojām uzskata ka ir par resnu. Nereti slimnieces nodarbojas arī ar intensīvu vingrošanu, vai lieto medikamentus, kuri samazina svaru.

Anoreksijas pamatsimptomi ir:

Stipras bailes kļūt resnam Aplams priekštats par savu ķermeni Vismaz 25% zemāka svara attiecība pret garumu un vecumu nekā normālais Nav konstatēta cita slimība, kas varētu izraisīt šādu stāvokli

Anoreksijas attīstības gaitai ir raksturīgas trīs fāzes.

1.sākas kā parasta notievēšana, bet pakāpeniski pārvēšas par badošanos - kļūst par uzmācību.
Lai gan slimnieks uzskata, ka viņš vairs nav atkarīgs no ēdiena, viņš nepārtraukti par to domā.Svars strauji krītas.Lielākā daļa anoreksijas gadījumu tiek pārtraukti šajā fāzē.

2.-iestājas, ja badošanās turpinās
Izbeidzas menstruācijas
samazinās asinsriņķošana rokās un kājās, kā rezultātā rodas salšanas sajūta
krītas koncentrēšanās spējas.
Šajā stadijā stāvoklis vēl var vērsties uz labo pusi.

3.-svars ap 30 kg
Organisma vielmaiņa sāk izmantot pēdējos enerģijas resursus.
Tauku krājumi ir izlietoti.
Paaugstināta uzņēmība pret infekcijām.
Pamatnoskaņojums ir apātija.
Ja pacients atsakās ēst ir nepieciešama intravenozā asins un barības vielu ievadīšana
Daļa pacientu izdara pašnāvību.

Ilgstoša badošanās var izraisīt tādas sekas kā:

Traucēts miegs Aizcietējumi Uzmanības un koncentrēšanās traucējumi Depresija Pastāvīga aukstuma sajūta Trausli, viegli lūstoši kauli Izteikts muskuļu vājums



Ārstēšana Parasti 50-70% meiteņu tiek izārstētas pilnībā, taču ārstēšana ir ļoti sarežģīta, jo slimnieks pats neatzīst, ka ir slims. Visbiežāk šīs meitenes ir pārliecinātas, ka visu dara pareizi. Ja ir aizdomas, ka kāds ģimenes loceklis vai draugs slimo ar anoreksiju, nekavējoties sāc runāt ar viņu, pastāstiet to vecākiem un, protams, nekavējoties lūdziet padomu ārstam.