Balta saule spīd, visapkārt jūra, jūra vien... Jā...
Iespiežu pati sevi stūrī un saku – uzraksti beidzot, aiz mēles tevi kāds raustīja pateikt to, par ko jādomā, bet uzrakstīt, lai citi padomātu, nevari. Nav ko atkārtot – tā nav mana problēma, man pietiek pašai savu. Bet varbūt, ka tāpēc, ka vairums klusē, ir tā, kā ir. Ir tā, ka, piemēram, teātra izrādē mazs bērns kliedz tā, ka runāto uz skatuves pat nevar sadzirdēt, kaut aktieri nav nekādi klusie.

Bija man tā. Kaimiņu apmēram četrgadīgais meitēns skaļi bļaustās ik dienu, pie tā jau pierasts. Kaut kad aizvakar, no karstās saules paslēpusies ēnā, adīju. Bļāva tas meitēns visu laiku, it kā viņu kāds sistu. Vakarpusē, ko mezdama kompostkaudzē, ieraudzīju mūžīgo kliedzēju un teicu:
   -Klau, citreiz ej kliegt savā istabā, tur neviens svešs nedzirdēs, man sunēm (zeltainajām retrīverienēm) pat ausis aizkrita, neraugoties, ka tās klāj spalvas.

   Te uzreiz viņas māte (pēc gadiem viņa varbūt varētu būt mana meita):
   - Tev pašai arī mazi bērni ir bijuši, bērni kliedz tur, kur viņi grib kliegt. Un suņi nemāk runāt. Suņi nav labāki par cilvēkiem.

Hm, lai es maza bērna klātbūtnē pamācītu, aizrādītu gados vecākam cilvēkam? Tāpēc jau tie bērni laikam kliedz, pašu mātes taču ir viņu pusē. Es zinu, ka mazs zīdainis raud un kliedz, kad un kur viņam gribas. Lielāks bērns jau saprot vārdus klusu, nedrīkst, nevar...

Otrs gadījums vēl foršāks. Griezu zarus ceļmalas grāvī, pati "paslēpusies" aiz krūma. Braucamais atstāts ceļamalas zālītē, ne jau uz ceļa braucamās daļas. Te izdzirdu – bļe..., es netikšu garām. Paskatos – ar riteņiem pa ceļu garām brauc vectētiņš ar apmēram 11gadīgo mazdēlu. Runātājs ir vectētiņš.

Ko tad mēs brīnāmies. Esam, kur esam Jaunie izkliedz tik daudzus mātes vārdus  svešās valodās. No kā tad viņi mācās? No saviem tuvākajiem cilvēkiem.

Tagad arī skolās jau no mazām klasēm bērniem it kā esot tiesības izvēlēties – mācīties angļu vai krievu valodu. Tikai tā izvēle esot tāda nosacīta – gribi, negribi, krievu valoda būs jāmācās. (Ie)integrējušies tajā krievu valodā tie, kas piedzīvojuši sociālisma laikus, tagad grib tajā (ie)integrēt mazos. Ar mātēm tajā valodā par maz.

Balta saule spīd... To jau drīz nemācēs pateikt.