Leonarda Inkina saruna ar...
23. jūl 2010. 13:35
Leonarda Inkina saruna ar
sabiedriskā fonda «Latvietis» «dibinātāju
sapulces» (valdes) priekšsēdētāju Juri Lozi un
fonda Prezidentu, mācītāju Kārli Zuiku
L.I. Sākumā varbūt pastāstiet nedaudz par sevi...
J.L.
Kopš 1992. gada sākuma esmu Zemessardzē. Mans pēdējais amats bija 19. bataljona štāba priekšnieks. Pašlaik esmu militārā pensijā.
Man uzticēts pienākums būt par organizācijas vadītāju. Nedomāju ka esmu tas labākais, jo organizācijā ir daudz izcilu cilvēku, bet tā organizācijas dalībnieki ir nolēmuši.
K.Z.
Leģionārs, kopš 1965. gada esmu teologs – mācītājs. Esmu darbojies latviešu draudzēs Anglijā un Vācijā. Šobrīd jau esmu brīvkungs, bet tas nenozīmē, ka sēdu, klēpī rokas salicis. Kur vien redzu un ir iespējams – vai nu Dieva valstības darbā, vai polītikā – mēģinu darīt ko pozitīvu latviešu tautas labā.
L.I. Ar ko fonds «Latvietis» atšķiras no citām organizācijām?
J.L.
Galveno būtību varētu izteikt vārdiem: «Latvieti! Ja tev ir grūti, atrodi to latvieti, kam ir vēl grūtāk, un palīdzi viņam!» Pēc fonda dibināšanas man bieži uzdod jautājumu: Kāpēc sabiedriska organizācija, kāpēc ne politiska partija? Tikai ar politiskas partijas palīdzību mēs varam iegūt daudz vietu Saeimā un mainīt likumdošanu... Cilvēki neapzinoties ir pieņēmuši mums diktētos spēles noteikumus, bet, pakļaujoties tiem, nav iespējams uzvarēt. Mūsu mērķis ir nevis vietas Saeimā, privatizācijas aģentūrā utt, bet gan palīdzība latviešiem. Nelolosim ilūzijas. Mēs esam izmirstoša tauta. Katru dienu naturalizējas milzīgs skaits latviskai Latvijai nelojālu un bieži vien naidīgi noskaņotu pilsoņu. Mēs šo procesu nevaram apturēt, jo Saeimā nav politiska spēka, kas darbotos latviešu tautas interesēs. Patiesībā Saeima ir analogs tirgum un biržai, kur pērk, pārdod, spekulē utt. Tur ir gan labie, gan kreisie un centriskie. Balso, par kuriem gribi, rezultāts vienāds. Viņu uzvedība ir atkarīga no personīgām interesēm un sponsoru vēlmēm. Latviešu tautas intereses tur nav pārstāvētas. Dažs deputāts savu spalvu spodrināšanai vai partijas prestiža celšanai paklaigā, bet tas pārsvarā notiek pēc lēmumu pieņemšanas. Partijas ir dažādas, bet pašlabums un uz kredītkartēm pārskaitītās summas vieno... un reiz paslīdējusī kāja neļauj piecelties un iztaisnoties...
K.Z.
Kas tad šodien pārstāv latviešu tautas intereses? Tādu valdībā nav. Ir tikai tie, kas rūpējas par sevi, savu māgu un savu maku. Viņiem nerūp, kas notiek ar mūsu tautu šodien un tās nākotne. Politiskā elite grib veidot tā saucamo «politisko nāciju», ar to panākot pilnīgu latviešu tautas iznīcināšanu. Tas ir genocīds, kas noliek latviešu tautu zem giljotīnas. Viņi neapjēdz, ka arī pašus gaida tāds pats liktenis!
L.I. Vai fondā uzņem pēc nacionālās piederības, piederības kādai konkrētai partijai, vai tikai nepartijiskos?
J.L.
Fonda mērķis ir stiprināt valsts drošību un aizstāvēt latviešu sociālās intereses un politiskās tiesības. Lai šo mērķi sasniegtu, fonda dalībnieki var būt jebkurā partijā, kas nedarbojas pret latviešu interesēm. Es uzsveru: kas nedarbojas pret latviešu interesēm, jo ne vienmēr partiju vadības un atsevišķu biedru darbība atbilst tās programmai un statūtiem, galvenais ir kalpot latviešu tautai, nevis pastāvīgajiem iedzīvotājiem, jo tieši latvieši ir minoritāte daudzos Latvijas novados un pilsētās. Tas ir traģiski. Es neredzu nevienu lēmumu, kas aizstāvētu pamatnācijas intereses. Latviešu valodu pamazām izspiež no valsts valodas statusa. Izglītības sistēmu apzināti grauj, jo ar neizglītotu tautu vieglāk manipulēt. Zemniecības iznīcināšana iegājusi pēdējā fāzē, valdošais parazītiskais slānis un noziedzība aug. Televīzija propagandē vardarbību un sagrauj bērnu morāli jau pirmsskolas vecumā. Paskatieties šo noziedzīgo filmu veidotāju uzvārdus, un jūs sapratīsiet, kam tas ir izdevīgi un kam jāpateicas par noziedzības straujo augšanu ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē.
L.I. Vai fondam nedraud līdzīgs liktenis, kāds tas ir jau daudzām labu nodomu partijām, bet kuras mūsu pretiniekiem tomēr ir izdevies pakļaut un ietekmēt sev vajadzīgā virzienā?
J.L.
No fonda dibināšanas un veidošanas mēs (dibinātāji) pāriesim uz tā uzraudzību, un darbosies jaunizveidotās struktūras. Mēs būsim kā balasts, kas neļaus ienākt cilvēkiem no malas ar naudu un viltu un aizvest mūs neceļos, kā tas jau ir noticis daudzās patriotiskās organizācijās. Mūsu organizācijā dibinātājiem ir liela teikšana un trīs gadus tos nevar pārvēlēt. Tas ir pietiekams laiks, lai izveidotu un nostiprinātu latviešu organizāciju. Ar šādu pārvaldi otras organizācijas nav, un mūsu pretinieki pret šādu struktūru ir bezspēcīgi.
K.Z.
Fondā «Latvietis» apvienosies tie, kam primārais pienākums ir kalpot savam līdzcilvēkam, savai tautai un savai valstij. Mēs netērēsim laiku politiskās intrigās, un mūsu galvenā rūpe ir latvieši. Apvienosies tie, kas stāv un ziedojas par Latviju kā nacionālu, latvisku Latviju. Tie, kam svēti tautas tikumi un tradīcijas, Latvijas karogs, mūsu varoņu ziedošanās un upuri, zeme – seno latvju cilšu gadsimtu un laikmetu mājas vieta, ko pats Dievs tiem dāvājis.
L.I. Fonda pārvaldes struktūra un principi arī ir līdz šim neierasti?
J.L.
Organizācija savus dalībniekus pakārto vienībās un galvenā atšķirība ir tā, ka līdz minimumam ir samazināta kolektīvā spriešana un lēmumi. Katras vienības vadībā ir ievēlēta amatpersona, kas visus lēmumus par viņam pakļautās struktūras darbību pieņem vienpersoniski un atbild par neizdarībām personiski. Viņš var lūgt padomu, kam grib, bet nevar būt nekādu atrunu – mēs tur lēmām, tas teica tā un tas tā, tad balsojām... Tu esi priekšnieks, par labi padarīto darbu tev pienākas lauri un slava, bet par sliktu – sods. Uzskatu, ka šādai ir jābūt arī valsts iekārtai. Ja deputāts, ministrs un citi valstsvīri atbildētu par visu personiski un ar savu mantu, tad arī likumi un lēmumi būtu citādi… Nemaz nerunājot par valsts līdzekļu noziedzīgu izšķērdēšanu vai klaju zagšanu.
Es aicinu sadarboties ar fondu arī laikrakstu un ceru ka «LL» varēsim publicēt fonda «Latvietis» statūtus un citus dokumentus, lai latviešiem būtu skaidrāka mūsu darbība un mērķi.
L.I. Kur var iestāties fondā?
J.L.
Pagaidām telpu mums nav, bet šo jautājumu mēs drīz nokārtosim. Tā kā mūsu prezidents ir arī laikraksta redkolēģijā, domāju, ja cilvēks atnāks pie jums, varēsiet viņam palīdzēt ar padomu un tālāk darāmo, lai iestātos fondā.
L.I. Vai organizācijai jau ir daudz interesentu?
J.L.
Mūsu mērķis nav par katru cenu pēc iespējas vairāk iesaistīt organizācijā cilvēkus. Visus, kas atnāks, mēs gaidām un uzņemsim, protams, ar nosacījumu, ka viņi ir latvieši un ģimenes valoda tiem arī ir latviešu. Ir iespējams uzņemt arī cittautiešus, kas patiešām ir integrējušies. Un galvenais, kas par to liecina, ir viņu ģimenes valoda. Ieraksts pasē ne vienmēr ir precīzs. Ķēdes stiprumu nosaka nevis tās garums un metāla daudzums, bet gan tās vājākais posms.
K.Z.
Svēts pienākums ir kalpot savai tautai – latviešu tautai, nevis kaut kādai mistiskai Latvijas tautai, ko sludina politiķi un pat prezidents. Ja tiek sacīts, ka Dievs tautas radījis, dzīves vietu tām ierādījis, tad nav iemesla Viņa nolikumu ignorēt un svētu neturēt.
L.I. Jūs prasīsiet arī izziņas no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra?
J.L.
Mums ir noteikts, ka ikvienam Fonda dalībniekam, kas dzimis līdz 1973. gadam, ir jāiesniedz fonda vadībai uzziņa no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra. Protams, tas neļauj mums atklāt visus provokātorus, bet zināma daļa tomēr pie mums nenāks. Ne jau visi, kas ir tais maisos ir darījuši ko ļaunu latviešu tautai. Daudzi ir tādi, kas piekrituši sadarboties, lai pārnāktu mājās un ar visu ģimeni aizbēgtu. Tādu nebija mazums. Bet mums ir jāzina par mūsu dalībniekiem pēc iespējas vairāk. Katrā konkrētā gadījumā pēc apstākļu noskaidrošanas lēmums būs individuāls.
L.I. Bet vai tomēr fonds norobežosies no pašvaldību un Saeimas vēlēšanu aktivitātēm un vai piedalīsies šais procesos?
J.L.
Runājot vēlreiz par šo jautājumu, teikšu tā. Ja tas būs nepieciešams, no fonda dalībniekiem ļoti ātri izveidosim politisku partiju un piedalīsimies vēlēšanās. Vēlēšanas tiek organizētas, lai iegūtu ietekmi un varu valstī. Fonds to lieliski var panākt, arī startējot caur dažādām politiskām partijām, bet par to šobrīd ir pāragri spriest.
K.Z.
Katra fonda dalībnieka sapnim jābūt par labāku sociālo kārtību. Nevis tā kā šobrīd, kad latvieši ir saņēmuši tikai vilšanos un valsts izlaupīšanu. Katra fonda dalībnieka pienākums ir darīt visu iespējamo un stāvēt pretim mūsu tautas iznīcinātājiem.
L.I. Paldies par sarunu. Man prieks, ka latviešiem beidzot ir sava organizācija un savs Prezidents.
Avots:
Atslegas vārdi: latvieši6