Ja kādam ir lemts tapt čūsku sakostam, tad visticamāk, tas notiks augustā, jo pasaulē nāk jauna odžu armija. Kā no tām pasargāties? Kā rīkoties, ja nelaime tomēr notikusi?

Čūskām Latvija ir ziemeļu zeme, tāpēc pie mums sastopamas vien trīs sugas: odze, zalktis un gludenā čūska. Indīgas ir vienīgi odzes. Tās aukstumizturībā ir pasaules rekordistes, jo dzīvo vistālāk uz ziemeļiem. Ziemeļeiropā odzes ir vienīgās indīgās čūskas.

Zalktis

Zalkšu dzimtā ietilpst apmēram 1500 jeb divas trešdaļas no visām pasaules čūsku sugām. Parastais zalktis ir Latvijā vislielākā un visbiežāk sastopamā čūska. No pārējām tos viegli atšķirt pēc dzeltenīgajiem vai bālganajiem laukumiem abpus galvai, tautā sauktiem par „ausīm". Parastā zalkša mugura ir vienkrāsaina. (Jāuzmanās nepieaugušu zalkti sajaukt ar odzi, jo arī tās mēdz būt tumšpelēkas vai melnas.) Zalktis var izaugt līdz pusotram metram!

Čūska nav indīga, taču no bailēm pa anālo atveri var izdalīt smirdošu šķidrumu. Zalkši meklē ūdens tuvumu, var arī apmesties apdzīvotās vietās, ja vien tur mīt iecienītais gardums - abinieki. Neatsakās pamieloties arī ar lēni peldošām zivīm un grauzējiem. Zalkšu mazuļi ķersta kurkuļus un tritonu mazuļus. Zalkša mūža ilgums - pieci līdz desmit gadi