Pirmais cilvēku stulbuma pamatlikums bez šaubīšanās apgalvo, ka:

Ikviens cilvēks allaž un nenovēršami par zemu novērtē apritē esošu stulbu indivīdu skaitu.

Pirmajā mirklī šis apgalvojums šķiet nenozīmīgs, nenoteikts un ārkārtīgi netaisns. Tomēr tuvāka iepazīšanās ar situāciju atklās tā reālistisko patiesīgumu. Vienalga, cik augstu kāds novērtē cilvēku stulbumu, viņš atkal un atkal atskārtīs, ka:

cilvēki, kuri citkārt uzskatīti par racionāliem un prātīgiem, kļūst bezkaunīgi stulbi;
dienu no dienas ar aizvien pieaugošu monotoniju, mūs nomoka stulbu cilvēku darbības, un šie cilvēki uzrodas pēkšņi un negaidīti visnepiemērotākajās vietās un neiespējamākajos brīžos.
Pirmais pamatlikums attur mani no konkrēta skaitļa nosaukšanas stulbo cilvēku skaita raksturošanai kopējā iedzīvotāju kopskaitā: ikviena skaitliska aplēse izrādītos pārlieku zems novērtējums. Tamdēļ turpmākajās lapās es daļu, ko stulbie cilvēki aizņem kopējā iedzīvotāju skaitā, apzīmēšu ar simbolu σ.