Kur gaismeņa    
kur gaismeņa zyla ausa
kur sauleite lēce
myus mōseņa skaista auga
i tauteņas brauce

cīma suņi rēje
tauteņas brauce
zvoni vīn’i saskanēje
muna tāva pogolmā

siermi zyrgi sagrūžōti
sudabreņa īmavim
kamaneņas izraksteitas
speid ar zalta zīdeņim

tautu dāls’i kai kundzeņis
skrullātim’i mateņim
skrullātim’i mateņim
mozim spūžim zōbokim

viere durvis, spēre sūli
lobu dīnu deve
voi atdūsit sov’ mōseņu
mes tī precinīki

vīna poša myus’ mōseņa
i tei vieļ par jaunu
jei vieļ dzeivōs pīci godi
sova tāva sātā

zeida kurpes vieļ našyutys
vyllainetis narakstiet’s
smolkas mirtes veļ nasātys
deļ vaiņaga mozō

gona brōleit tovu runu
tei nav gona tīsa
koč es jauna bet gotova
īt ar tautom leidza