Lasot daudzus blogus rodas virkne pārdomu par attiecībām ,dzīvi.It sevišķi par domām par pretējo dzimumu.Daudzi vīrieši aizmirsuši,ka tieši sieviete ir tā kura devus dzīvību,lolojusi ,bījusi blakus ,kad sperti pirmie soļi...Daudzi vīrieši aizlaižās tiklīdz uzzina par draudzenes grūtniecību.Nav spējīgi un nevēlas uzņemties atbildību.Taču pie kritizēšanas un izsmiešanas ir pirmie.Ir labs teiciens PIRMS SMEJIES PAR CITU ,PASKATIES UZ SEVI NO MALAS. Attiecības,lai arī kādas tās būtu,veido divi---vīrietis un sieviete.Mēs paši izvēlamies ar ko būt kopā.Tā kā pie to izjukšanas esam arī lielā mērā vainīgi.Cēloņu un seku likums...Tā,kā aplami vainot un nomelnot pretējo dzimumu.Katris no mums vēlas ,lai mūs ciena un mīl! Nu nevar gaidīt no otra to,ko pats nevēlis sniegt.( lielā mērā to attiecinu tiem vīriešiem,kas par sieviti spriež kā par bezsmadzeņu radījumu) Ja dzīvē viss būtu sasniedzams un iegūstams,nebūtu pēc kā censties...mēs vienkārši iestrēgtu savā attīstībā... Dzīve ir skaista!
Atslegas vārdi: pārdomas par dzīvi1