Rakstīt mani rosināja madonietes Krauzes agresīvais viedoklis. Manuprāt, ja šī kundze prastu domāt un analizēt, viņa nonāktu pie nepatīkama secinājuma, ka viņas (agrāk arī manas) dievinātās partijas «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK vadība ir apveltīta ar varas kāri, neiecietību pret ierindas biedru viedokli un manāmi autoritāru vadības stilu. Pašreiz šī partija sāk līdzināties tai vienīgajai, kas te ieradās no austrumiem un valdīja 50 gadus.
       Apliecinājums autoritārajam vadības stilam ir to daudzo ierindas biedru izslēgšana, kuŗi mēģināja kritizēt vadītājus. Pats sāpīgākais, ka visi atbrīvotie ir tiešām patriotiski noskaņoti cilvēki: J. Derums, L. Inkins, K. Gedrovičs, H. Osis. Visi viņi pamatoti aizrādīja uz partijas vadītāju rīcības nepareizību. Kronis visam bija nule notikušās «TB»/LNNK priekšsēdētāja vēlēšanas, kad kongresa delegātiem bija jābalso par vienu kandidātu. Prasīties prasās jautājums: vai pēc balsošanas delegātiem nelika dziedāt «Internacionāli»?
       Pats lielākais noziegums, ko šī partija ir veikusi, ir neobjektīvā vēršanās pret laikrakstu «Latvietis Latvijā». Apkaŗot pašu svētāko ideju – patriotismu, tas ir, savas tautas un Dzimtenes mīlestību, tikai tāpēc, ka izdevējs un žurnālists atsakās būt par marioneti partijas vadītāju rokās?! Var nepatikt kāda deguns, balss tembrs, runas veids, netaktiski pasniegta kritika, varbūt vēl kas tamlīdzīgs, taču, ja tas veikts nacionālpatriotisma vārdā, tad nav jāuztveŗ naidīgi.
       Nav jābūt viszinim, lai saprastu, ka nedemokrātiskais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iesniegums prokuratūrā par krimināllietas ierosināšanu pret laikraksta «Latvietis Latvijā» izdevējiem būtu atsaukts, ja to noprotestētu valdošā partija «TB»/LNNK. Bija nepieciešams tikai viens M. Grīnblata zvans. Intuīcija saka, ka šis zvans bijis krietni ātrāk, tikai ar pretēju lūgumu. «TB»/LNNK vadības izrīcība ar J. Derumu, L. Inkinu, K. Gedroviču, H. Osi liek atcerēties kompartijas vēršanos pret A. Sahaŗovu un B. Jeļcinu. Visi atceramies, kas notika pēc tam: gan ar šiem cilvēkiem, gan ar partiju.
       «TB»/LNNK iekšienē vairs nevalda draudzīga vienprātība, tajā ir nacionāli domājošie, kas redz esošās nejēdzības un neklusē, ir arī tādi, kuŗi, nezināmu iemeslu dēļ (varbūt vadības norādījumu dēļ?) aizmirsuši «TB»/LNNK ideoloģiju, sāk propagandēt gluži pretējus uzskatus. Par «TB»/LNNK genseka vietnieces P. Lāces aicinājumu – turpmāk neizteikties kritiski par bijušajiem komūnistiem – latviešu tautas bendēm un zvērīgākajiem ienaidniekiem – es jau rakstīju, to minētā persona kādā sanāksmē nosauca par nelietību. Manuprāt, nelietīgi ir aizstāvēt komūnistus un justies aizskartam, ja par to atklāti runā. P. Lāces rīcību es nosauktu par psīcholoģiskās ietekmēšanas diversiju. (Interesanti, vai viņa pildīja partijas vadības norādījumus, vai tā bija viņas brīvas gribas izpausme? Taču ilgus gadus ir strādāts roku rokā ar ekskomūnistu partiju «Latvijas ceļš».) Droši vien ne mani vien, skatoties televīzijā «Latvijas ceļa» saietu, pārņēma neomulīga sajūta. Tā vien likās, ka sižets uzņemts 80. gadu sākumā. Blakus kompartijas CK sekretāram ideoloģiskajos jautājumos redzam kompartijas CK ekonomikas nodaļas vadītāju, aiz viņa kāda Vidzemes rajona kompartijas pirmo sekretāru, tad kompartijas rajona komitejas darbinieku, vēl tālāk Latvijas Universitātes komjaunatnes komitejas sekretāru un šīs mācību iestādes zinātniskā komunisma katedras pasniedzēju. Pārāk liela kādreiz vienotu uzskatu paudēju kopa, lai ticētu, ka viņi šai partijā sagadījušies nejauši un ka šodien tā ir labēji orientēta. Tas, ka vilks sevi dēvē par veģetārieti, vēl nenozīmē, ka viņš maltītē neēd aitas. Būtībā «Latvijas ceļš» ir kreisāks par kreisu, un «TB»/LNNK būtu jākaunas par ilgstošo sadarbību ar to.
       Tā vien gribas skaļi iesaukties: «Ak, vēlētāj, vēlētāj! Kur tev prāts? Vai tiešām nesajēdz, ka tieši šo ievēlēto biedru dēļ mūsu dzīve neuzlabojas?»
       Manuprāt, Saeimā no dažādām partijām izveidojies «savu čomu» grupējums, kuŗa galvenais nolūks ir atrasties pie varas svirām pēc iespējas ilgāk: aizmirstas visas ideoloģiskās pretrunas, veidojot varas karteli, un savus ideoloģiskos saukļus šīs partijas atceras tikai priekšvēlēšanu kampaņā, kad jāzvejo balsis. Domāju, ka tieši šis kartelis bija tas, kas panāca, ka par J. Straumi nobalsoja 86 deputāti. Nu neiet «TB»/LNNK nacionālpatriotisma ceļu, neiet!
       Viens pretdabisks gadījums ir kļūda, nejaušība, virkne tādu gadījumu – apzināti radīta sistēma. Var piedot daudz, bet nevar piedot idejas nodevību, un vēl jo vairāk – nacionāli noskaņotu cilvēku muļķošanu un viņu uzticības nekrietnu izmantošanu. Tas jau ir taisni uzkrītoši: «TB»/LNNK nacionālpatriotiska kļūst tikai pirmsvēlēšanu kampaņas laikā!
       Šajā partijā ir, protams, vēl arī īsti nacionāli domājoši cilvēki. Kaut nu viņiem rastos griba un spēja to sakārtot...

Aleksandrs Caune,
bijušais Mordovijas koncentrācijas nometnes N7 polītieslodzītais
1999.g.
Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/18_augusts/lapa3.htm