Senjorita
    
Tu vienīgā šai maldu naktī zaigā,
Kā rozes zieds, kas zied un nenovīst.
Gaiss smaržu pilns no nevainības liegās,
Bet rozes zied un lauztas nenovīst.

Es lūdzu tevi, daiļā senjorita,
Par manu draugu šajā naktī kļūt.
Vai tas kāds grēks, ja tavai mazai sirdij
Par manējo šai naktī nolemts kļūt.

Lai tveru to, ko sniedz šīs maldu naktis,
Kas zin, varbūt viss izgaisīs jau rīt.
Lai mūžam neizbeigtos skaistais sapnis,
Ko sapņojām šai naktī divi vien.