Atļauj pakāpties tavās debesīs, noglāstīt tavu sapņu mākoni, ļauj man ieskatīties tava smaida dziļumā, tā vienkārši ļauj, neliedz. Es pamostos, ierušinājies tavos matos, pamostos lai atkal aizvērtu acis un sapņotu. Es esmu tavs sajūtu kaķis, tavs vienkāršā smaida apburtais nelga, varētu pat teikt bruņinieks ar seju pret asfaltu. Tāda prasta sajūta, veidot sirds masas figūriņas. Es eju, tikai uz priekšu man tava vārda karogs rokā, eju man katra fronte tagad nieks. Nu ko, ir cilvēkiem tādas sajūtas kā mīlestība