Es tevi nemīlu
Jā arī sevi es ienīstu
Es gribu būt viena
Gluži kā tā istabas siena

Atstāj mani vienu
un atvainošanos uz citu dienu
Es gribu beidzot izaugt liela
Un arī dzīvot viena

Ej prom un neatgriezies
Lietus laikā neatskaties
Ļauj man šeit ārā pasēdēt
Ar lietus burbuļiem paspēlēt

Tagad man būs ko darīt
-Tavu sirdi vārīt Un savējo kopā lāpīt
Un tad sacīt

Viss reiz bija
un rūgtas asaras arī lija
Tā reiz bija pašnāvība ko es taisīju
kad zāles kuņģī maisīju

Ar tevi es nepalikšu
Tas nu ir skaidrs
Kādu citu drīz saukšu
Un tevi sāpinot bļaušu

Ej prom un neatgriezies
Lietus laikā neatskaties
Ļauj man šeit ārā pasēdēt
Ar lietus burbuļiem paspēlēt

Durvis uz savu sirdi aizvēršu
Ar lielu atslēgu to aizslēgšu
Pakaļ es tev neskriešu
Bet gan lietus peļķē sēdēšu

Ar lietus burbuļiem es spēlēšu
Vismaz tos es mūžam mīlēšu
manu sirdi tie slepenībā glabās
un ar sava tēla atspulgu
rudens vakara stundās vajās

Ej prom un neatgriezies
Lietus laikā neatskaties
Ļauj man šeit ārā pasēdēt
Ar lietus burbuļiem paspēlēt

Ļauj šeit pasēdēt
ar burbuļiem paspēlēt...
paspēlēt.