li(kā meža zvēri sanāca lācim dziedāt šūpļa dziesmu ziemas miegam)

"Guli lācīt saldu miegu"
Dzied tam lokā stājušies,
Jauku,grūsnu šūpļa dziesmu,
Meža zvēri nākušie.

Augstu noti paņem ezis,
Bet triekts ar aļņa nagu,
Sāk tas šausmās sist pa bungām
Smalku grabadabu.

Vecais,melnais cūku kuilis,
Krūtis lepni izriezis,
Ilgi būtu dziesmu kviecis
Ja takti būtu turējis.

Bet,kad uznāca tam lēkme,
Klepus stiprs no drēgnuma,
Viņa vietā tā kā egle
Stājās dzīves biedrene.

Solo dziedāt visiem solās
Lielais meža pelēks vilks,
Sāk jau kūtī gaudot notis
Savu balsi ielocīt.

Tad vēl piebiedrojās lapsa,
Rudā,lepnā kažokā,
Tā kā taure viņai aste
Zebiekstei tā līdzīga.

Dungo šajā jauktā korī
Briedis,lūsis,sumbrs un zaķis,
Āpsis pāri purnam vilcis
Melnas svītras,deg tik acis.

Vēl ko izteikt grib no dīķa
Pat varbūt,ka nodziedāt,
Karpa lielā zelta zvīņām,
Bet diez vai kas sadzirdēs.

Vardes toties brūni zaļās
Pleznas mērcē ūdenī,
Un no sirds tām raujas laukā
Labu labie kurkstieni.

"Guli lācīt saldu miegu"
Dzied tam lokā stājušies,
Jauku,grūsnu šūpļa dziesmu,
Meža zvēri nākušie.